Latvijā
skolēni 15 gadu vecumā vislabākos rezultātus spēj uzrādīt
matemātikā, kur tie ir virs OECD apsekoto valstu vidējā līmeņa,
bet zinātnē un lasītprasmē rezultāti nedaudz atpaliek, liecina
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD)
starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas “PISA 2018”
jaunākais ziņojums par lasīšanas kompetenci digitālajā vidē.
Kopumā
pētījumā Latvijas sniegums ir raksturots kā lēns regress, kas ir
sekojis pēc 2009.gada progresa.
Visaugstākos
rezultātus lasīšanā uzrādījuši jaunieši četros Ķīnas
reģionos – Pekinā, Šanhajā, Dzjansu un Džedzjanā, lasīšanas
prasmē iegūstot 555 punktus, taču šo četru reģionu rezultāti
neatspoguļo kopējo situāciju Ķīnā.
Otrajā
vietā pētījumā ierindota Singapūra ar 549 punktiem, Makao (Ķīna)
– 525 punkti, Honkonga (Ķīna) – 524 punkti, kam seko Igaunija – 523
punkti, Kanāda – 520 punkti un Somija – 520 punkti. Savukārt
Latvija ir nedaudz zem vidējā līmeņa, kas ir 487 punkti, un mūsu
valsts jauniešu lasītprasme 15 gados novērtēta ar 479 punktiem.
Tādu pat rezultātu uzrādījusi Krievija, bet Lietuvas rezultāts
lasītprasmē novērtēts ar 476 punktiem.
OECD
pētnieki secinājuši, ka skolēni ar labiem sasniegumiem lasīšanā
līdzsvaroti izmanto dažādus informācijas avotus – ziņas un citus
jaunumus lasa elektroniskos avotos, savukārt grāmatas lasa arī
papīra formātā. Piemēram, Latvijā skolēniem, kuri biežāk lasa
grāmatas papīra formātā, ir par 43 punktiem augstāki sasniegumi
“PISA 2018” lasīšanas testā nekā skolēniem, kuri
gandrīz nelasa grāmatas.
Tāpat
par 19 punktiem augstāki sasniegumi ir skolēniem, kuri biežāk
lasa grāmatas, izmantojot digitālās ierīces, par 20 punktiem
lasīšanas sasniegumi ir augstāki skolēniem, kuri grāmatas
vienādi bieži lasa papīra formātā vai digitālās ierīcēs.
Kā
liecina OECD ziņojums, matemātikā līdervalstis pēdējos gados
nav mainījušas. Pirmās vietas arī šajā jomā ieguvuši Ķīnas
minētie četri reģioni. Aiz tiem seko Taipeja ar 531 punktu, Japāna
– 527 punkti, Koreja – 526 punkti, Igaunija – 523 punkti, Nīderlande
– 519 punkti, bet Polijā 15 gadus veco skolēnu matemātikas
sniegums vērtēts ar 516 punktiem.
Latvijas
skolēnu sniegums matemātikā novērtēts ar 496 punktiem. Līdzīgu
rezultātu uzrādījušas arī tādas valstis kā Francija, Islande
un Jaunzēlande. Lietuvas sniegums novērtēts ar 481 punktu.
OECD
eksperti secinājuši, ka Latvijā matemātikā labākus rezultātus
biežāk uzrāda zēni nekā meitenes. Arī Igaunijā ir novērots
šāda tendence, bet Lietuvā abi dzimumi vienlīdz bieži uzrāda
augstus rezultātus matemātikā.
Arī
zinātnē līdervalstis ar augstākajiem sniegumiem ir saglabājušās
nemainīgas. Ceturto labāko rezultātu uzrādījusi Igaunija, kura
novērtējumā saņēmusi 530 punktus, tai seko Japāna – 529 punkti,
Somija – 522 punkti, Koreja – 519 punkti, bet Kanādas skolēnu
sniegums zinātnē novērtēts ar 518 punktiem.
Latvijas
rezultāts novērtēts ar 487 punktiem. Līdzīgu rezultātu
uzrādījušas arī tādas valstis kā Portugāle, Norvēģija un
Austrija. Savukārt nedaudz zem vidējā rādītāja līdzīgu
sniegumu Latvijai uzrādījušas tādas valstis kā Spānija,
Lietuva, Ungārija un Krievija.
Vissliktākie
rezultāti lasīšanā, matemātikā un zinātnē 15 gadīgo jauniešu
vidū uzrādījušas tādas valstis kā Kosova, Dominikas Republika
un Filipīnas.
OECD
ziņo, ka strauji augošu progresu šajās trīs kategorijās uzrāda
Jordānija, Makao, Krievija, Igaunija un Portugāle. Pieaugošu
rezultātu, bet ar sākušos stagnācijas posmu progresā,
uzrādījušas tādas valstis kā Albānija, Čīle, Kolombija,
Vācija, Izraēla, Melnkalne, Peru, Polija, Katara un Rumānija.
Savukārt Latvijas sniegums ir atzīmēts ar lēnu regresu, kas ir
sekojis pēc 2009.gada progresa.
OECD ziņojumā secināts, ka Latvijas 15 gadus vecie
skolēni nedaudz labāk par vienaudžiem citās valstīs spēj
izvērtēt digitālās informācijas avotu ticamību, taču prasme
atšķirt viedokļus no faktiem ir zemāka.
Latvijas
skolēnu prasmes analizēt digitālās informācijas avota ticamību
ir nedaudz augstākas nekā vidēji OECD valstīs. Attiecīgais
indekss mūsu skolēniem ir 0,03, kamēr OECD vidēji šis rādītājs
ir -0,01, bet, piemēram, Igaunijas skolēniem tas ir 0,05.
Vienlaikus
OECD secinājis, ka 15 gadus jaunie zēni biežāk izvēlētos kļūt
par policistiem, atlētiem, inženieriem vai arī ģimenes ārstiem.
Retāk jaunieši izvēlētos juristus vai pedagogu profesiju.
Savukārt meitenes labāk izvēlētos ārsta vai ģimenes ārsta
profesiju, kam seko juristu un pedagogu profesija. Retāk izvēlētos
policijas, veterinārārsta un vadības plānošanas profesijas.
OECD
Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA mērķis ir
rosināt valstis sadarboties, mācīties citai no citas, veidot
godīgākas un iekļaujošākas izglītības sistēmas. Latvijas
skolēnu, pedagogu, vecāku un skolu direktoru piedalīšanās
starptautiskos izglītības pētījumos ir nozīmīga izglītības
sistēmas kvalitātes līmeņa starptautiskai noteikšanai un
turpmākai pilnveidei.
OECD
“PISA 2018” īstenošanu Latvijā Izglītības un zinātnes
ministrijas uzdevumā veic Latvijas Universitātes Pedagoģijas,
psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības
institūts. Pētījums notiek Eiropas Sociālā fonda projektā
“Dalība starptautiskos izglītības pētījumos”.
Foto: pixabay.com
