Cilvēkresursu un medikamentu pieejamības trūkums onkoloģijas
nozarē sakņojas nepietiekamajā finansējumā gan nozarei kopumā, gan tajā
strādājošajiem, tādēļ būtu jāpalielina nozarei pieejamais finansējums, secināts
trešdienas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.
Uzklausot pacientu organizāciju un nozares pārstāvju
pausto, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride
(AP) mudināja deputātus pacelt nepietiekamā finansējuma jautājumu savās
frakcijās, piebilstot, ka līdzekļu trūkums pastāv visā veselības aprūpes nozarē
kopumā.
Iezīmējot kopējo ainu, Veselības ministrijas
Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere sēdē norādīja, ka, lai gan
2018.gadā onkoloģijas nozarei tika atvēlēti 6,5 miljoni eiro, šogad tie bija
vien 1,6 miljoni eiro. Pašreizējā situācijā vajadzētu ap desmit miljoniem eiro
papildu finansējuma, lai varētu nosegtu medikamentu izmaksas jaunajiem
onkoloģijas pacientiem, ziņoja ministrijas pārstāve.
Raugoties uz situāciju kaimiņvalstīs, Kaupere vēstīja,
ka Latvijā piešķirtais finansējums ir par aptuveni 30% mazāk nekā Igaunijā un
20% mazāks nekā Lietuvā. “Diemžēl jāsaka, ka mēs to jūtam, lai gan no
savas puses darām visu, lai samazinātu cenas un lai pacients varētu turpināt
lietot zāles,” sacīja Kaupere.
Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļautas vien
628 jeb 23% no kopumā 2769 centralizēti reģistrētajām zālēm Eiropas Savienībā,
zināja teikt departamenta direktore. Vienlaikus, kā skaidroja Kaupere,
Nacionālajā veselības dienestā (NVD) patlaban ir 37 onkoloģiskie medikamenti,
kas varētu tikt iekļauti sarakstā, bet nepietiekamā finansējuma dēļ tas
patlaban nav iespējams.
Savukārt Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas
valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa sēdē uzsvēra, ka onkoloģijas nozarē
tikpat būtisks ir cilvēkresursu trūkums. Pēc viņas paustā, nereti pacients
zāles saņem novēloti, jo, lai gan ārsts ir atbildīgs par to izrakstīšanu,
medicīnas māsa ir tā, kura sagatavo un izsniedz šos medikamentus.
Ķīmijterapeite Elīna Liepiņa, piekrītot par māsu
trūkums nozarē, uzsvēra, ka cilvēkresursu trūkums nav manāms tikai māsu vidū.
Ārste mudināja skatīt šos jautājumus kompleksi – raugoties uz nozari kopumā.
NVD pārstāve sēdē atzīmēja, ka dienests ir izstrādājis
stratēģiju personāla apmaksai, kurā ietilpst koeficients onkoloģijas māsu
atalgojuma palielināšanai.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas
Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis
iepriekš prezentēja galvenās prioritātes un aktuālos uzdevumus, kas onkoloģijas
jomā ir jāsakārto tagad, lai onkoloģijas jomas uzlabošanai būtu rezultāti
nākotnē.
Pēc viņa paustā, svarīgākais mērķis ir paraudzīties uz
nozari kopumā kā uz objektu, kurš jāattīsta kompleksi, iesaistoties visām
atbildīgajām pusēm – jāuzlabo gan ārstniecības, gan aprūpes kvalitāte un
pieejamība, jāstrādā pie personāla stratēģijas, tostarp atalgojuma jautājuma,
speciālistu apmācības ilgtermiņā un sasaistē ar darba tirgu. Vienlaikus esot
jādomā par valsts investīcijām un stratēģiju jauno medikamentu ieviešanā.
Foto: pixabay.com
