Otrdien, 21.janvārī, Ministru kabinets izskatīs Izglītības un zinātnes
ministrijas (IZM) izstrādāto informatīvo ziņojumu par viengadīgās studiju
programmas skolotāju sagatavošanai un lems, vai septembrī Latvijas skolās
ienāks 100 programmas beidzēji, aģentūrai LETA pavēstīja nodibinājuma
“Iespējamā misija” komunikācijas vadītāja Antra Birzule.
Viņa norādīja, ka otrdien valdība izskatīs IZM informatīvo ziņojumu
“Par darba vidē balstītas studiju programmas skolotāju sagatavošanai
īstenošanu un attīstību” un lems par grozījumiem Ministru kabineta
noteikumos, kas paredz samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt
resursu koplietošanu.
Birzule atzīmēja, ka, lai sekmētu talantīgu un motivētu jaunu skolotāju
ienākšanu skolās un risinātu skolotāju trūkuma jautājumu, IZM sadarbībā ar
augstskolām un citiem partneriem jau gadu gatavo pedagogu izglītības reformu,
veidojot jaunu, praksē balstītu un Latvijā iepriekš nebijušu skolotāju
izglītības programmu nepieciešamo zināšanu, prasmju un to apliecinošas
kvalifikācijas iegūšanai.
Programmas īstenošanai ir nepieciešams valdības lēmums, lai jau šī gada
1.septembrī skolās varētu sākt strādāt vismaz 100 jauno skolotāju, kuri vasarā
būs apguvuši intensīvu pedagoģijas pamata zināšanu kopumu un paralēli darbam
skolās studiju programmā apgūs skolotāja kvalifikācijas nepieciešamās zināšanas
un prasmes.
Pēc Birzules paustā, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP)
šai sakarā uzsvēra, ka “nozīmīgiem soļiem” uz priekšu virzās
kompetenču pieejas izglītībā ieviešana Latvijā, kurā ļoti svarīgs ir skolotājs
– tā pieejamība, kompetence, mērķtiecība, bērna centrēta attieksme un citas
kvalitatīvai izglītībai svarīgas komponentes.
Tāpēc ministres prāt, jaunās skolotāju izglītības programmas īstenošana ir
svarīga kvalitatīvas vispārējās izglītības nodrošināšanā Latvijā.
Jauno skolotāju izglītības studiju programmu izstrādājusi Latvijas
Universitāte sadarbībā ar Liepājas Universitāti, Daugavpils Universitāti un
nodibinājumu “Iespējamā misija”. Studiju programmas īstenošanu
paredzēts sākt jau šajā vasarā.
Nodibinājuma “Iespējamā misija” direktors Kārlis Kravis
norādījis, ka programmas realizēšanā augstskolas dalās pieredzē un zināšanās
skolotāju apmācībā, savukārt “Iespējamā misija” dalās pieredzē, kā
piesaistīt jomu profesionāļus skolotāju darbam un kā īstenot praksē balstītas
studijas, kad cilvēks ar iepriekš iegūtu augstāko izglītību strādā skolā un
mācās būt par skolotāju.
Šādu skolotāju apmācības modeli Latvijā piedāvā “Iespējamā
misija”, kuras dati parādot, ka veicot atlasi un sniedzot profesionālu
atbalstu jaunajiem skolotājiem, tie izglītības sistēmā turpina darbu arī pēc pieciem
un desmit gadiem, uzsvēra Kravis.
Jaunā pieeja skolotāju sagatavošanai balstīsies uz vienotu komunikāciju
kandidātu piesaistē, pretendentu rūpīgu atlasi, kā arī mācīšanos, strādājot
skolā un vienlaikus saņemot mentora un prakses vadītāja atbalstu.
Birzule pavēstīja, ka īpaši tiks uzrunāti to jomu speciālisti, kuru skolās
trūkst visvairāk, kā arī tiks nodrošināts papildu atbalsts šīs studiju
programmas absolventiem, sākot patstāvīgu darbu skolā.
Kā ziņots, IZM plāno īstenot jaunu pieeju pedagogu piesaistei skolām. Tā
paredz, ka cilvēkam, kurš ieguvis augstāko izglītību kādā citā nozarē un
sapratis, ka vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai gads, lai
papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju.
Paredzēts, ka viengadīgās skolas projekts sastāvēs no vasaras skolas un
līdztekus studijām šāds speciālists uzreiz sāks strādāt skolā – četras dienas
nedēļā mācīs skolēnus, bet divas dienas mācīsies pats, iegūstot pedagoga
kvalifikāciju.
Attiecībā uz esošajām pedagogu izglītības programmām, notiks pārstrukturēšana,
iepriekš sacīja šī projekta izstrādātājs Jānis Erts. Jaunā pieeja paredz
saglabāt četru gadu izglītības programmu, bet divu gadu programmu aizstāt ar
vienu gadu ilgu kvalifikācijas programmu. To turpinātu īstenot Latvijas
Universitāte, Liepājas Universitāte un Daugavpils augstskola, bet programma
visās iestādēs būtu viena.
Šobrīd par pedagogu Latvijā var kļūt, studējot četrus gadus bakalaura
programmā vai studējot divus gadus, ja bakalaura grāds ir iegūts citā nozarē.
Foto: pixabay.com
