«Konik Polski» šķirnes zirgu baram šopavasar piepulcējušies 11 kumeliņu, taču vienu no viņiem – pastarīti – zirgi savā barā nav pieņēmuši, un arī ķēve no savas atvases nezināmu iemeslu dēļ atteikusies. Lai mazulis neaizietu bojā, viņam steidzami meklētas mājas, un tādas atrastas Salgales pagastā Lienes un Rūsiņa Dzeņu mājās «Kažas». Kumeliņš nosaukts par Princi, bet mazā zirdziņa saimniece ir ģimenes jaunākā atvase Anna Linda. Viņa mazo rikšotāju baro, uzmana un rūpējas par to, bet savaldīt nu jau dzīvespriecīgo kumeliņu palīdz māsa Kristīne.
Jelgavas savvaļas zirgu skaits šogad sniedzas jau tuvu piecdesmit. Pils salas zirgu uzraugs Einārs Nordmanis stāsta, ka tas jau ir gandrīz maksimums, kam pļavās pietiks vietas un ēdamā. Ik gadu zirgu baru papildina jaundzimušie, šogad jau 11, taču vienu no viņiem pieaugušie barā nav pieņēmuši. «Šī manā praksē ir otrā reize, kad kumeļš barā neiederas un tiek no tā izstumts. Pērn arī bija viens tāds gadījums, bet mazais neizdzīvoja.Ozolnieki zaudē «pīpmaņu» cīņā – Satversmes tiesa nepieņem Domes iesniegumu, kurā apstrīdēts pašvaldību lietu ministra rīkojumsBez iepriekš tik pamanāmā pompa Ozolnieku novada Domes deputāti sēdē otrdien apņēmušies klusi atcelt pašu pērnruden pieņemtos saistošos noteikumus, ar kuriem vēlējās aizliegt smēķēt uz lodžijām, balkoniem un pie atvērtiem logiem. Ozolniekiem prettiesiskie noteikumi jāatceļ, jo Satversmes tiesa noraidījusi juridiski vāji sagatavoto Domes pieteikumu, ar ko apstrīdēts pašvaldību lietu ministra rīkojums par nelikumīgo noteikumu atcelšanu. «Ozolnieku novada Domes pieteikumā Satversmes tiesai nebija norādītas tiesību normas, kurām neatbilst ministra rīkojums, tur nebija ietverts prasījums. Mums likums aizliedz viņu vietā izdomāt, ko grib no Satversmes tiesas,» «Ziņām» skaidro Satversmes tiesas pārstāve Līga Pauliņa. Būtībā Ozolnieki saņēmuši tiesas atteikumu ierosināt lietu, jo Domes iesniegumā plaši izklāstīts, cik kaitīga ir smēķēšana, taču nav uzrakstītas tiesību normas, kurām neatbilst ministra rīkojums. «Mūsu rīcībā konstatēti trūkumi, taču es sevi tajos negribētu vainot,» «Zemgales Ziņām» saka Ozolnieku juriste Genoveva Celma. Plašāk – otrdien laikrakstā.Luteriskās baznīcas virsvalde taisnojas, ka tiesas pavēste noklīdusi, tāpēc nav ieradusies uz pašas ierosināto lietu par zāles pļaušanas pienākumiemSakarā ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) virsvaldes pārstāvja neattaisnotu neierašanos uz sēdi Administratīvajā tiesā pārcelta LELB pieteikuma izskatīšana pret Jelgavas pašvaldību. Baznīcas virsvalde apstrīd Domes Administratīvās komisijas pārstāvju pērnruden uzlikto 25 latu sodu par nepļauto zāli 2,1 hektāra teritorijā 4. līnijā. Pamatojums – zemesgabals nav ierakstīts Zemesgrāmatā. Savukārt pašvaldības Administratīvās komisijas priekšsēdētāja Iveta Potapova uzskata, ka piešķirtās īpašumtiesības prasa, lai LELB zemesgabalu koptu. Par LELB ligām ar īpašumiem vairāk – laikraksta drukātajā versijā otrdien.Autoservisa sargs sakož pensionāruJelgavnieks Ivans Prokopovičs policijā vērsies ar iesniegumu pēc tam, kad, apmeklējot autoservisu Dobeles šosejā 2, viņam uzklupis Kaukāza aitu šķirnes krustojuma suns un sakodis roku. Autoserviss notikušajā savu vainu noliedz, uzsverot, ka pensionārs staigājis par klientiem neparedzētu teritoriju.«Simtlatniekiem» pagastos mazākas iespējas slinkotAtšķirībā no pilsētas, kur tā saukto stipendiātu darbu lielā mērā kontrolē tikai teorētiski un tāpēc bezdarbnieki bieži manāmi slaistoties un pat lietojot alkoholu, pagastos «simtlatniekus» pieskata gan katras pārvaldes vadītājs, labiekārtošanas speciālists un saimniecības vadītājs, gan paši pagasta iedzīvotāji. «Ziņu» uzrunātie bezdarbnieki atzīst, ka šajā programmā, kas par simt latiem ļauj strādāt vien dažus mēnešus gadā, piedalās gadu no gada. Arī novada Sociālā dienesta informācija liecina – salīdzinoši reti «stipendiāti» meklē un vēl retāk atrod pastāvīgu darbu. Otrdienas laikrakstā plaša publikācija par bezdarbniekiem Jelgavas novadā. Rotaļu laukumu skaits pilsētā aug, bet mammas uzskata – to arvien par mazKad laukā jauks laiks, bērnu rotaļu laukumi vai mudž no to piekritējiem. Tā ir vieta, kur satikties, atpūsties, socializēties. Vēl pirms astoņiem deviņiem gadiem pilsētā mazie bērni varēja izpriecāties vien uz metāla slīdkalniņa Raiņa parkā, pāris šūpolēm, uz kurām pacietīgi nācās gaidīt rindā, vai daudzdzīvokļu namu pagalmos kāpelēt pa apšaubāmām padomju gados būvētām kāpnēm, raķetēm un citiem metāla veidojumiem. Kā rit dzīve pilsētas bērnu rotaļu laukumos un ko spriež mazuļu mammas – lasiet aprakstā otrdienas avīzē.Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 12.jūnija numurā.• Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .• Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .• Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija – šeit .
