Ūdens notecējumi ir vismaz desmit piektā stāva dzīvokļos Pētera ielas 9.namā. Viena dzīvokļa īpašniece Aija Zariņa stāsta, ka naktī uz pirmdienu ūdens no griestiem nācis kā no dušas. Salijusi gultasveļa, bet pašu gultu nācies pārbīdīt istabas vidū uz sausāku vietu. Ūdens tecējis arī bērnu istabā, tādēļ mazie naktī pamodušies.
«Vai mūsu ģimenei vajadzēja ņemt uz 30 gadiem mājokļa kredītu, lai iegūtu dzīvokli, kas no mitruma sāk pelēt?» jautā A.Zariņa. Pētera ielas 9 mājas vecākā Silvija Kozlova rāda, kā ūdens tek pa logu ailām. Pelējuma smaka varētu būt pie vainas, kāpēc četrgadīgajam dēlam jau ilgāku laiku ir klepus, kas, pēc ārsta teiktā, var pāriet astmā. Otrdienas laikrakstā stāstām plašāk par jelgavnieku nedienām ar tekošajiem griestiem (attēlos pievienotās fotogalerijas sākumā) un apsaimniekotāju atbildību.Labības cenas sasniegušas griestusZemnieki, kuri labību nav realizējuši jau rudenī, patlaban priekā var berzēt rokas – pasaules tirgus diktētās graudu cenas sasniegušas pēdējo gadu rekordus un ir divkārt augstākas nekā vasarā. Nozares pārstāvji gan norāda, ka tikai mazai daļai lauksaimnieku ir kviešu un rapšu krājumi, kā arī brīdina – ja iepirkuma cena turpinās kāpt, lielākās bažas būs nevis Latvijai, jo maiznieki krājumus sagādājuši, bet gan pasaulei, kur šā iemesla dēļ var izcelties pat nemieri. Tikmēr ieguvēji ir zemnieki, kuri slēdz līgumus par nākamās sezonas ražas realizāciju.Skolas galdā – Latvijas āboli un burkāniJelgavas un Ozolnieku novadu, kā arī vairāku pilsētas skolu jaunāko klašu skolēni no šodienas pie pusdienu maltītes saņems 100 gramu vitamīnu devu – Latvijā audzētus ābolus un burkānus. Jelgavas 4.vidusskolai augļus piegādājusi SIA «Baltijas pērle» no Aizputes. «Ļoti skaisti āboli – sarkani, vienādi, bez bojājumiem. Izskatās, ka būs arī garšīgi,» iespaidos dalās direktora vietniece Ārija Puriņa. Ābolus sākot ar šodienu bērni varēs notiesāt pēc pusdienu maltītes. Programmā no Jelgavas puses ar ābolu piedāvājumu iesaistījušās zemnieku saimniecības «Akmentiņi», «Klīves» un «Osīši». Taču izrādās, ne visām Latvijas skolām, kas ES līdzfinansētajā programmā pieteicās, augļu pietiks, turklāt piedāvājumā pretēji plānotajam nebūs ne bumbieru, ne dzērveņu, nerunājot par kāpostiem, kāļiem un kolrābjiem.Bērzi liecas kā U burtsTumši logi, pārtrūkuši sakari, pašiem savs strāvas ģenerators, kurš, apgādājot zemnieku saimniecību ar četrdesmit slaucamām govīm, diennaktī norij degvielu par divdesmit latiem – tāda ir realitāte ap 11 tūkstošos lauku sētu, visvairāk Latgalē, kur biezā sniega lauzto koku dēļ pārtrūkusi elektrības piegāde. Ārkārtas situācijā uz dabas stihijas skartajām vietām devās elektromontieru brigāde arī no Jelgavas, «Latvenergo» Dienvidu elektriskajiem tīkliem. Viens no Jelgavas brigādes vīriem Jānis Dzalbs (attēlā fotogalerijas turpinājumā) Latgalē ar nelieliem pārtraukumiem strādā jau kopš 29. decembra. Viņš stāsta, kā vīriem klājas, atbrīvojot elektrolīnijas no kokiem, kas daudzviet smagās sniega segas dēļ saliekušies tām pāri kā U burti. Jelgavā pietrūkst tikai kalnuIespēju būt par brīvprātīgo un strādāt tieši Jelgavā bērnu un jauniešu centrā «Junda» Mihals Mražiks (25) no Čehijas pilsētas Velešīnas krīzes izraisīto sarežģījumu dēļ gaidīja pusotru gadu. Tagad viņam tā iepaticies Latvijā, ka puisis (attēlā fotogalerijas turpinājumā) nolēmis palikt un meklēt šeit darbu. Mihalam patīk Latvijas daba, kultūra un cilvēki, kas pretēji dzirdētajam nemaz neesot rezervēti un auksti. Vadot «Jundā» kokapstrādes pulciņu, viņš ar bērnu palīdzību itin labi apguvis latviešu valodu un saka – lai justos kā mājās, pietrūkst tikai Čehijas kalnu. Plašāk – otrdienas avīzē.Vecais Ādolfs ciemiņus gaidīs pavasarīĀdolfa Alunāna memoriālās ēkas restaurācijas darbi tuvojas nobeigumam (attēlos fotogalerijas beigās), un muzejs atkal vērt durvis plāno pavasarī. Līdztekus tradicionālajām formām teātra tēva radošais mantojums apmeklētājiem turpmāk tiks piedāvāts, izmantojot arī multimediju vides sniegtās iespējas. «Savā darba mūžā esmu pārdzīvojusi divus šīs ēkas kapitālos remontus,» atcerējās Ā.Alunāna memoriālā muzeja vadītāja no 1978. gada Maija Matisa, «un šoreiz izjūtas ir pavisam citas nekā 1988.gadā, kad vairāk nācās sekot tam, lai remontstrādnieki darbā ierastos skaidrā un nezagtu materiālus.» Plašāk lasiet otrdienas laikrakstā.Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 11.janvāra numurā.• Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .• Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .• Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija – šeit .
