Ozolnieku
novada dome plāno vērsties tiesā par bijušajam domes
priekšsēdētājam Dainim Liepiņam (LRA) piederošās, uz
pašvaldības zemes izbūvētās “Ozo” ledus halles
īpašumtiesību nostiprināšanu uz pašvaldības vārda, informēja domē.
2007.gada
9.martā novada pašvaldība noslēgusi līgumu ar Liepiņam
piederošo SIA “G.R.B. Investīcijas” par zemes īpašuma
0,47 hektāru platībā Stadiona ielā 5 Ozolniekos nomu ar apbūves
tiesībām. Nomas ilgums noteikts līdz 2019.gada 8.martam. Zemes
nomas mērķis ir ledus halles būvniecība.
“Pusēm
slēdzot līgumu, netika atrunāta specifika kārtība par izbūvētās
ēkas pielietojumu pēc līguma termiņa beigām,” apgalvoja
domē. Atbilstoši normatīvo aktu saturam, šāda sadarbības forma
starp zemes īpašnieku un ēkas īpašnieku standartā paredz, ka
pēc līguma termiņa beigām zemes īpašnieks izvērtē iznomātās
zemes un uz tās izbūvētās ēkas nepieciešamību pašvaldības
funkciju veikšanai, lemjot par līguma pagarināšanu vai
izbeigšanu. Līguma izbeigšanas gadījumā ēkas īpašumtiesības
ir nostiprināmas uz pašvaldības vārda, apsverot iespēju
kompensēt būves īpašniekam iespējamos derīgos izdevumus.
Tuvojoties
noteiktajam zemes nomas termiņam, 2019.gada 11.februārī,
pašvaldība saņēma “G.R.B. Investīcijas” pārstāvja
iesniegumu par nomas līguma termiņa pagarināšanu līdz 2037.gada
7.martam. 21.februāra domes sēdē tika skatīts jautājums līguma
pagarināšanu. Sēdi vadīja Liepiņš, kurš 2017.gadā ievēlēts
domē un kļuvis par priekšsēdētāju. Vienlaikus viņš bija arī
“G.R.B. Investīcijas” īpašnieks.
Domē
apgalvoja, ka Liepiņš nebija uzdevis pašvaldības administrācijai
prezentēt izvērtējumu par “Ozo” ledus halles
nepieciešamību pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai.
Deputātiem neesot ticis skaidrots, ka viņiem ir tiesības un
vienlaikus arī pienākums diskutēt par ēkas turpmāko pielietojumu
novada iedzīvotāju interesēs, līdz ar to “balsojums tika
veikts, pamatojoties uz nepilnīgi sniegtu informāciju”.
Sēdes
rezultātā tika parakstīts lēmums par zemes nomas līguma
pagarināšanu.
Vēlāk,
Liepiņam zaudējot amatu un mainoties domes vadībai, veikta
iepriekšējās domes vadības laikā pieņemto lēmumu izvērtēšana.
Analizējot sēdes norisi, secināts, ka lēmuma pieņemšanas brīdī
no 15 deputātiem sēžu zālē atradās 13, no tiem balsojumā
piedalījās septiņi. Savukārt seši neizteica savu balsojumu
nevienā no atļautajām balsojuma formām, līdz ar to bija
uzskatāmi par klāt neesošiem, apgalvoja domē, secinot, ka lēmuma
pieņemšanai nebija nepieciešamā deputātu kvoruma un lēmums
nevarēja tikt uzskatīts par spēkā esošu.
Pašvaldība
vērsās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijā (VARAM) ar lūgumu izvērtēt situāciju un sniegt savu
skaidrojumu. VARAM savā atzinumā pašvaldībai esot norādījusi,
ka 2019.gada 21.februārī pieņemtais lēmums ir uzskatāms par
prettiesisku. Vienlaikus VARAM lūdza arī Tieslietu ministriju (TM)
sniegt savu vērtējumu par situāciju. Arī šajā gadījumā esot
gūts apstiprinājums, ka konkrētajā gadījumā pašvaldībai ir
tiesības lemt par ēkas īpašumtiesību nostiprināšanu uz
pašvaldības vārda.
Paralēli
2020.gadā Ozolnieku novada pašvaldība sāka Ozolnieku Sporta
skolas telpu remontdarbus. Izstrādātais projekts paredz gan sporta
zāles un tribīņu atjaunošanu, gan papildu ģērbtuvju un dušu
izbūvi, veicot ēkas funkcionālu atdalīšanu no līdzās esošās
“Ozo” ledus halles. Ņemot vērā plānoto darbu saturu,
pašvaldība aicināja Liepiņu piekrist ēku funkcionālai
atdalīšanai, lai pašvaldībai piederošā ēkas siena, kas savieno
abas būves, būtu izmantojama Sporta skolas vajadzībām.
“Diemžēl
vienoties ar ledus halles īpašnieku par nepieciešamo būvju
atdalīšanu nav izdevies, neskatoties uz to, ka pašvaldība
piedāvāja veikt atsevišķas ieejas izbūvi par pašvaldības
budžeta līdzekļiem,” apgalvoja domē.
Tāpēc
secināts, ka vienīgais risinājums sporta skolas audzēkņu
drošības un komforta nodrošināšanai ir pašvaldībai izmantot
savas tiesības un nepagarināt zemes nomas līgumu, secīgi
uzņemoties turpmāko ledus halles ēkas apsaimniekošanu Ozolnieku
Sporta skolas vajadzībām, kā arī atlīdzinot halles īpašniekam
iespējamos derīgos izdevumus.
Šonedēļ,
sasaucot domes ārkārtas sēdi jau pēc ierastā darba laika beigām,
dome lēmusi, ka pašvaldībai piederošais zemes gabals Stadiona
ielā 5b Ozolniekos turpmāk nav iznomājams un uzņēmumam tiek
atteikts pagarināt nomas līgumu. Pašvaldība gatavos nepieciešamos
dokumentus, lai uz zemes uzbūvētā ēka “Ozo” ledus halle
secīgi pārietu pašvaldības īpašumā autonomo funkciju
īstenošanai. Papildus dome lēmusi no Ozolnieku novada pašvaldības
budžeta paredzēt finanšu līdzekļus halles īpašnieka iespējamo
derīgo izdevumu atlīdzināšanai 219 000 eiro apmērā.
Liepiņš,
komentējot domes lēmumu, atzina, ka to pārsūdzēs. Viņš
apgalvoja, ka pēc domes priekšsēdētāja amata zaudēšanas
nolicis deputāta mandātu, lai viņam nevarētu pārmest lēmumu
ietekmēšanu un domes darba traucēšanu.
Liepiņš
ir pārliecināts, ka lēmums par halles atņemšanu ir gatavots
ilgi, bet ārkārtas sēde trīs stundu laikā sasaukta klātienē,
lai uz to grūtāk būtu ierasties opozīcijas pārstāvjiem. Turklāt
iepriekš deputātiem bija iespēja piedalīties sēdē neklātienē,
izmantojot “Zoom” platformu.
Domes
vadība nespēj vadīt elementāru dialogu, uzskata politiķis.
Komentējot konfliktu par atsevišķas ieejas izbūvi halles un
sporta skolas telpu atdalīšanai, Liepiņš stāstīja, ka nebija
pret šo ieceri, taču vēlējies, lai šāds risinājums tiktu
apstiprināts ar domes lēmumu. Turklāt viņš esot vēlējies gūt
pārliecību, ka pašvaldība tiešām ir gatava iesaistīties ar
savu atbalstu, taču šādu apstiprinājumu neesot guvis.
Viņš
arī apgalvoja, ka pēc lēmuma pieņemšanas par nomas līguma
pagarināšanu sēdē juristiem jautājis, vai lēmums ir likumīgs,
saņemot pozitīvu atbildi.
Neizpratni
Liepiņam rada arī pašvaldības plāns apvienotajās ledus halles
un sporta skolas telpās ierīkot iekštelpu pludmales volejbola
laukumus, jo ledus halles aprīkojums maksā ievērojamas summas. “Es
esmu tērējis savu naudu, lai risinātu jautājumus ar advokātu
palīdzību, bet domes vadība taču netērē savus personīgos
līdzekļus,” sacīja politiķis, domes darbu saucot par
haotiski.
Pēc
viņa paustā, jaunas ledus halles izbūve pašlaik varētu izmaksāt
trīs līdz trīsarpus miljonus eiro.
Foto: no arhīva
