Ozolnieku novada dome, atšķirībā no Jelgavas novada, uzstāj, ka
abu novadu apvienošana administratīvi teritoriālās reformas gaitā nav
pieļaujama, liecina domes sēdes lēmums.
Domnieku skatījumā, reforma neietver skaidri definētu
Ozolnieku novada pašvaldības un tās administratīvās teritorijas reformēšanas
mērķi. Tāpat neesot sociāli ekonomiska pamatojuma attiecībā uz Ozolnieku novada
iedzīvotāju ekonomisko apstākļu izmaiņu izvērtējumu jaunizveidojamā Jelgavas
novadā, garantējot iedzīvotāju dzīves līmeņa nepazemināšanos un pakalpojumu
pieejamību.
Norādīts arī, ka reforma nesatur iespējamo izmaiņu
ietekmes analīzi gan no ekonomiskās produktivitātes, gan no vietējās
demokrātijas kvalitātes viedokļa, kā arī skaidru Ozolnieku novada pašvaldības
reorganizācijas izmaksu analīzi un finanšu avotus. Turklāt, pēc deputātu domām,
process “balstīts uz kļūdainiem Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas pieaicināto ekspertu slēdzieniem, kas pamatoti ar
patiesībai neatbilstošiem datiem un subjektīviem secinājumiem”.
Vietvara arī uzskata, ka tai nav pamata mainīt
viedokli arī tad, ja tiks īstenots priekšlikums par Jelgavas kā atsevišķas
pašvaldības saglabāšanu, jo Ozolnieku un Jelgavas novadu apvienošana negatīvi
ietekmēs Ozolnieku novada iedzīvotāju ekonomisko un demokrātisko apstākļu
izmaiņu.
Balsojumam piedāvāti vairāki lēmumprojekta varianti,
un pēc korekcijām lemts atbalstīt Ozolnieku novada saglabāšanu kā patstāvīgu
administratīvo teritoriju, neapvienojot to ar citām pašvaldībām.
Lai arī domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris
Veļeckis, kurš, tāpat kā Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune,
pārstāv Latvijas Zemnieku savienību (LZS), sēdē ziņojis par šo jautājumu,
balsojumā viņš nepiedalījās. Vēl viens politiskā spēka deputāts Ervins Vēveris
bijis pret, bet pārējie divi LZS domnieki balsoja par Ozolnieku novada
saglabāšanu.
Jau ziņots, ka Jelgavas pilsētas un novada domes
pieņēmušas lēmumus, atbalstot jauno Saeimas Administratīvi teritoriālās
reformas komisijas piedāvājumu, kas paredz abām pašvaldībām pastāvēt atsevišķi
un Jelgavas novadam pievienot Ozolnieku novadu.
Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību
nodaļas vadītāja Dace Kaņepone aģentūru LETA informēja, ka novada domes sēdei
virzīts lēmumprojekts, kurā deputāti atkārtoti ar balsojumu apliecināja, ka
pastāv par Jelgavas novada pastāvēšanu bez pilsētas un atbalsta likumprojekta
“Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” galīgajam
lasījumam virzīto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, kurā pilsēta
saglabā atsevišķas pašvaldības statusu un jaunveidojamo Jelgavas novadu veido
pašreizējais Jelgavas novads un pašreizējais Ozolnieku novads. Lēmumu
atbalstīja 14 deputāti, pret nobalsoja viens.
Tāpat novada dome kā alternatīvu iespēju reformas
izstrādātājiem piedāvā arī Jelgavas novada saglabāšanu līdzšinējās robežās, ja
rastos nosacījumi un uzstādījumi Ozolnieku novada teritorijai neietilpt
jaunveidojamajā Jelgavas novadā.
Arī Jelgavas domnieki lēmuši piekrist Saeimas
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas atbalstītajam administratīvi
teritoriālā iedalījuma modelim, kurā pilsēta saglabā atsevišķas pašvaldības
statusu un jaunveidojamo Jelgavas novadu veido pašreizējie Jelgavas un
Ozolnieku novadi.
Aprīļa beigās Saeimas Administratīvi teritoriālās
reformas komisija lēma Ventspili neapvienot ar Ventspils novadu un Jelgavu
neapvienot ar Jelgavas novadu.
Komisijas lēmums paredz, ka veicot reformu, Ventspils,
Ventspils novads, Jelgava un Jelgavas novads katra būs atsevišķa pašvaldība.
Jaunveidojamajā Jelgavas novadā būs iekļauts arī
pašreizējais Ozolnieku novads.
Savukārt sākotnējais piedāvājums bija paredzējis
veidot Ventspils novadu, tajā iekļaujot arī Ventspili, un veidot Jelgavas
novadu, tajā iekļaujot arī Jelgavu.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētājs
Artūrs Toms Plešs (AP), diskusijās secināts, ka Jelgava un Ventspils jāsaglabā
kā atsevišķas administratīvās teritorijas, vienlaikus nosakot stingrus
sadarbības mehānismus attiecīgi vai nu ar Ventspils novadu vai jaunveidojamo
Jelgavas novadu.
Foto: no arhīva