Ozolnieku novadā cīņā ar latvāņiem iesaistīti gan pašvaldības darbinieki, gan tā sauktie «stipendiāti». Pašvaldība aicina arī privātīpašniekus domāt par savu zemi nopļaušanu.
Ozolnieku novadā latvāņi visvairāk izplatījušies Jaunpēterniekos, kur pirms 20 gadiem bija paraugsaimniecība, bet šos augus ieveda, lai izmantotu lopbarībai, skaidro pašvaldībā.Iepriekšējos gadus Ozolnieku novada pašvaldība veica latvāņu skarto teritoriju appļaušanu reizi gadā. Šogad pašvaldība jau iztērējusi aptuveni 900 latu, lai appļautu latvāņu skartās teritorijas, jo, ņemot vērā lietaino vasaru, kas ietekmē latvāņu augšanas intensitāti, tie ir jāpļauj vairākas reizes – pirmā pļaušana ar traktortehniku veikta jau maija vidū, otra reize – jūlijā, kad latvāņu augi bija izauguši, bet nebija vēl noziedējuši. Vērtējot šīs vasaras laika apstākļus, iespējams, ka latvāņi būs jāpļauj arī trešo reizi, kas nozīmē vēl lielākus izdevumus, lēš pašvaldības speciālisti. Papildu traktortehnikai cīņā ar latvāņiem iesaistīts arī «stipendiāts», kurš ar rokas izkapti appļauj indīgos augus ap stabiem, kokiem un ēku malām.«Tomēr jāsaprot, ka šī cīņa ir un būs bezjēdzīga, ja tajā neiesaistīsies visas atbildīgās institūcijas un personas, tai skaitā privāto zemju īpašnieki, kuri savlaicīgi nenopļauj latvāņus savā zemē un tie turpina izplatīties gan kaimiņu teritorijās, gan pašvaldībai piederošajās zemēs,» aicina pašvaldība.

