Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai pirms
likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”
virzīšanas izskatīšanai pirmajā lasījumā jāpieprasa no Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izvērtējums atsevišķi par katru
pašreizējo Latvijas novadu, norādīts Ozolnieku novada pašvaldības Valsts
prezidentam, Ministru prezidentam, komisijai, Saeimas frakcijām un Latvijas
pašvaldību savienībai nosūtītajā vēstulē.
Vietvara uzskata, ka likumprojekts ir iesniegts
Saeimā, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, konkrēti tiesību akta projekta
sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtību, kurā aprakstīts izvērtējums, kas
jāveic pirms tiesību akta projekta izstrādes. Proti, ministrijai bija pienākums
izvērtēt iespējamās alternatīvas, novērtēt projekta izmaksu samērīgumu pret
ieguvumiem, sociālo ietekmi, ka arī precīzi pamatot normatīvā akta
nepieciešamību.
“Šāds visaptverošs izvērtējums nav atrodams ne
likumprojekta anotācijā, ne ar likumprojektu saistītajos konceptuālajos un
informatīvajos ziņojumos, kas izskatīti Ministru kabinetā vai ir pieejami VARAM
mājaslapā internetā,” norāda novada dome, kura uzskata, ka, lai
likumprojektu būtu iespējams kvalitatīvi izskatīt Saeimā, nepieciešams
pieprasīt no ministrijas līdzvērtīgu vai pat plašāku izvērtējumu par katru no
Latvijas novadiem.
Novada dome savā vēstulē arī pauž, ka novads atbilst
visām pašlaik spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām gan iedzīvotāju skaita,
gan pašvaldības funkciju izpildes ziņā. Tāpat tas atbilst VARAM izstrādātā
likumprojektā izvirzītajiem novadu izveidošanas noteikumiem. Proti, Ozolnieku
novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, iedzīvotāju skaits pēdējo desmit gadu
periodā ir konsekventi audzis. Savukārt reģistrētais bezdarbs novadā septembra
beigās bija 2,9%, kas ir mazāks gan par Rīgā reģistrēto bezdarba līmeni, gan
par Zemgales reģiona un Pierīgas statistiskā reģiona vidējo bezdarba līmeni.
Vēstulē arī norādīts, ka ārvalstu ieguldījumi
Ozolnieku novadā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā pārsniedz 25 miljonus eiro,
bet pērn 100 uzņēmumu ar lielāko apgrozījumu Ozolnieku novadā kopējais
apgrozījums bija 179 728 065 eiro. Tādējādi Ozolnieku novads izpildot arī
likumprojektā paredzēto kritēriju – novadam ir acīmredzami iespējama
ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība un pašvaldība jau ir pierādījusi
savu spēju teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas.
Pašvaldība arī argumentē, ka Izglītības un zinātnes
ministrijas izstrādātajā skolu kartē Ozolnieku vidusskolu paredzēts saglabāt
vidusskolas statusā, turklāt novadā esot iespējams izveidot efektīvu
izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu,
sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu.
Tāpat teritorija esot optimāli izveidota, lai pašvaldība varētu patstāvīgi
nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus,
ja likumos noteikts citādi. Norāda dome arī uz to, ka novadā tiek organizēts
ministrijas ieskatā īpaši svarīgs sociālais pakalpojums – aprūpe mājās.
“VARAM gan savā publiskajā retorikā, gan
likumprojekta anotācijā balstās uz nepareizu pieņēmumu, ka mazāka pašvaldība ir
dārgāka tās iedzīvotājiem. Šī retorika neatbilst pat pašas ministrijas
apkopotajiem datiem, no kuriem skaidri redzams, ka Jelgavas pilsētas vidējie
administratīvie izdevumi uz vienu iedzīvotāju četros gados ir bijuši 85,8 eiro,
Jelgavas novadā šie izdevumi ir bijuši 98 eiro uz vienu iedzīvotāju, kamēr
Ozolnieku novadā ievērojami mazāki – 59,1 eiro uz vienu iedzīvotāju,”
secinājusi novada dome.
Paradoksāli vietvarai šķiet tas, ka likumprojekta
anotācijā VARAM kā argumentu teritoriju apvienošanas nepieciešamībai min to, ka
pašvaldības par daudz sadarbojas savu funkciju izpildē, kas ministrijas ieskatā
pierāda pašvaldību nespēju patstāvīgi izpildīt savas funkcijas. Tajā pašā laikā
citos apvienošanu pamatojošos dokumentos VARAM pārmet pašvaldībām savu autonomu
sistēmu izveidi, kas “notikusi, nerēķinoties ar pilsētas piedāvātajām
iespējām”.
Vēstulē tiek atgādināts arī, ka pašvaldības veiktajā
sabiedriskajā apspriešanā lielākā daļa iedzīvotāju iebildusi pret novada
pievienošanu Jelgavai un Jelgavas novadam.
Tāpēc vēstulē, ko parakstījis novada domes
priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA), Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību
lietu komisijai tiek lūgts pirms likumprojekta virzīšanas izskatīšanai pirmajā
lasījumā pieprasīt no VARAM vispusīgu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes
uzlabošanos pamatojošu izvērtējumu atsevišķi par katru pašreizējo Latvijas
novadu. Tāpat nepieciešams uzdot VARAM precizēt iesniegto likumprojektu un tā
pielikumus, saglabājot Ozolnieku novadam atsevišķa novada statusu ar
administratīvo centru Ozolniekos un nepievienojot Ozolnieku novadu Jelgavai un
Jelgavas novadam. Uz komisijas sēdi Liepiņš lūdz uzaicināt arī novada domes
pārstāvi.
Jau ziņots, ka Saeima šodien izskatīšanai parlamenta
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodevusi grozījumus Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas piedāvā reformas rezultātā 119
pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.
Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī
saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un
Rēzeknei. Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas
pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils
novadus.
Vienlaikus, lai nodrošinātu Olaines novada ģeogrāfisku
vienotību, likumprojektā arī ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas
novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.
Tāpat vēstīts, ka sabiedriskajā apspriedē par plānoto
teritoriālo reformu Ozolnieku novadā piedalījušies 9% iedzīvotāju, lielākajai
daļai iestājoties pret to, kā arī paužot bažas par iespējamu nevienlīdzīgu
interešu pārstāvniecību, sociālo pakalpojumu groza samazināšanos un citiem
jautājumiem.
Noraidošo viedokli par reformu pauduši 837
apspriešanas dalībnieki – viņi norādījuši, ka nevēlas Ozolnieku novada
apvienošanu ar Jelgavas novadu un Jelgavu. Savukārt 42 apspriešanas dalībnieki
atbalstījuši administratīvi teritoriālās reformas ideju. Vēl trīs apspriešanas
anketas atzītas par nederīgām vai sabojātām.
Foto: no arhīva
