Ozolnieku novada pašvaldība oktobrī izvērtējusi savas iespējas un secinājusi, ka patstāvīgi nespēj uzņemt bēgļus un tam nepieciešams gan atbalsts, gan atbilstoši lēmumi no valdības. Līdzīgi uzskata pašvaldība Dobeles novadā, kur par bēgļu izmitināšanas iespējām valdības pārstāvji neesot interesējušies.
Ozolnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Launerte aģentūru LETA informēja, ka, sekojot līdzi norisēm pasaulē un Eiropā, kā arī apzinoties Eiropas bēgļu krīzes aktualitāti un mērogus, Ozolnieku novada pašvaldība 13.oktobra domes sēdē pēc atsevišķu deputātu ierosinājuma iekļāva jautājumu par Ozolnieku novada pašvaldības reakciju uz Eiropas bēgļu krīzi ar ierosinājumu atbalstīt pašvaldības brīvprātīgu iniciatīvu un sadarbībā ar attiecīgām valsts institūcijām izmitināt desmit Eiropā nonākušus bēgļus. Vairākuma balsojuma rezultātā lēmumprojekts netika apstiprināts.
“Tomēr pašvaldība apzinās, ka lēmums par bēgļu uzņemšanu ir atlikts uz noteiktu laika periodu, un pēc pieprasījuma ir sniegusi atbildīgajām ministrijām informāciju par pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamo telpu platībām un to stāvokli,” skaidroja Launerte.
Pašvaldības pārstāve pauda, ka iespējamo bēgļu uzņemšanu apgrūtinot apstāklis, ka pašvaldības īpašumā esošā dienesta viesnīca un hostelis nepieciešami pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai, bet, lai citas dzīvojamā fonda telpas sakārtotu dzīvošanai piemērotā stāvoklī, ir nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi.
“Nodarbinātības ziņā Ozolnieku novadā ir attīstīta rūpnieciskā infrastruktūra un darbojas vairāki lieli ražošanas uzņēmumi, turklāt novads atrodas teritoriāli izdevīgā vietā – Jelgavas un Rīgas tuvumā, kur iespējas atrast darbu ir proporcionāli lielākas,” skaidroja Launerte.
Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka bēgļu uzņemšana nav pašvaldību, bet gan valdības kompetences jautājums, kas ietver visu – finansējumu, izmitināšanu, nodarbinātību, integrāciju un citus jautājumus.
“Likums “Par pašvaldībām” izsmeļoši nosaka pašvaldību funkcijas, kur arī teikts, ka Ministru kabinets likumā paredzētajos gadījumos un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt pašvaldībai atsevišķu pārvaldes uzdevumu. Deleģējot pārvaldes uzdevumu, Ministru kabinets nodrošina pašvaldībai finanšu līdzekļus, kas nepieciešami šī uzdevuma izpildei,” skaidroja Kurlovičs.
Viņš informēja, ka valdība bēgļu jautājumā nav interesējusies Dobeles novada pašvaldībā, tāpēc šis jautājums nav bijis pašvaldības darba kārtībā.
“Vajadzības gadījumā pašvaldībai būtu nopietni jāvērtē savi resursi, lai tas, ko tā piedāvā saviem iedzīvotājiem, būtu līdzsvarā ar to, ko saņemtu patvēruma meklētāji,” uzskata Kurlovičs.
Kā ziņots, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis apzinājis, ka Latvijā tādās pašvaldībās, kur būtu iespējas izmitināt bēgļus, esot problemātiski ar darbvietām.
Jaunsleinis gan atturējās nosaukt konkrētas pašvaldības, kurās bēgļus varētu izmitināt pēc tam, kad viņi pametīs patvēruma meklētāju centru Muceniekos, tomēr ir jādomā par to, lai viņi netiek “izmētāti” pa pašvaldībām, kurās ir problemātiski atrast darbu un šie cilvēki būs spiesti dzīvot no pabalstiem.
Kā ziņots, 3.novembrī valdība beidzot apstiprināja patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, lai pilnveidotu Latvijas līdzšinējo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un šo personu sociālekonomisko iekļaušanu Latvijas sabiedrībā. Tā kopējās izmaksas būs 14 994 027 eiro. Plāna īstenošanā būs iesaistītas 11 ministrijas.
