Saistībā ar skolu tīkla optimizāciju tiek pagarināts pārejas
periods, līdz kuram jānodrošina divu kvadrātmetru platība uz katru izglītojamo
mācību telpā, tādējādi šī prasība stāsies spēkā 2023.gada 1.septembrī
līdzšinējā šā gada 1.septembra vietā, paredz otrdienas valdības sēdē izskatītie
grozījumi.
Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka minimālā platība
kvadrātmetros uz skolēnu ir galvenais rādītājs, ko ievērojot, var efektīvāk
nodrošināt bērniem labvēlīgus iekštelpu vides apstākļus, īpaši, ja mācību
telpās nav mehāniskās ventilācijas. Ir svarīgi nodrošināt atbilstošu platību
katram izglītojamajam, lai nodrošinātu pietiekamu gaisa cirkulāciju telpās un
līdz ar to optimālu oglekļa dioksīda (CO2) koncentrāciju, tādējādi samazinot
infekciju slimību izplatības risku.
Minētajām prasībām attiecībā uz telpu platību,
atbilstoši 2015.gada grozījumiem, bija paredzēts stāties spēkā 2020.gada
1.septembrī. Ar šiem grozījumiem tika noteikts pārejas laiks piecu gadu garumā
līdz šī prasība stāsies spēkā. Tomēr šis termiņš tika pagarināts līdz 2023.gada
1.septembrim, pamatojoties ar skolu tīkla optimizāciju un pāreju uz kompetenču
pieejā balstīto vispārējās izglītības saturu.
Minimālā platība divi kvadrātmetri uz skolēnu bija
noteikta normatīvajos aktos jau pirms 2015.gada grozījumiem, jo kopš 2002.gada
noteikumos ir iekļauta prasība par divu kvadrātmetru platības nodrošināšanu uz
katru izglītojamo jaunbūvējamām un rekonstruējamām izglītības iestādēm.
Saistībā ar šo prasību Veselības inspekcija (VI)
īstenoja pārbaudes izglītības iestādēs no 2017.gada 1.oktobra līdz 2019.gada
20.martam. Šo pārbaužu laikā tika apsekotas 118 mācību telpas 41
vispārizglītojošā mācību iestādē visā Latvijas teritorijā. Tika noskaidrots, ka
apmēram trešdaļā jeb 37 mācību telpās platība vienam izglītojamajam bija mazāka
nekā divi kvadrātmetri pie maksimālā skolēnu skaita klasē.
VM norāda, ka arī Eiropas Savienības valstīs skolu
klašu platība ir vidēji no 50 līdz 80 kvadrātmetriem un klasē ir aptuveni no 20
līdz 30 bērniem, kas nozīmē, ka vidējā platība uz vienu bērnu ir no 2,27 līdz
3,63 kvadrātmetriem.
Vienlaikus ar šiem grozījumiem tiek noteiktas
atvieglotas higiēnas prasības, ja iestāde mācību procesu uz pārbūves vai
atjaunošanas darbu laiku nodrošina citā iestādē.
Tāpat, ņemot vērā skolu praktiskā darba aspektus un
jaunākās izglītības metodes, tiek pārskatītas prasības skolu telpu un
aprīkojuma nodrošināšanai, tostarp arī paredzot iespēju garderobes telpas vietā
ierīkot vietu virsdrēbju novietošanai, rekreācijas un atpūtas telpu neesamības
gadījumā, iekštelpās var nodrošināt rekreācijas vietas.
Šo grozījumu rezultātā VM paredz, ka samazināsies
izmaksas izglītības iestāžu dibinātājiem, jo pārbūves vai būves atjaunošanas
laikā maksimāli uz divu gadu periodu nebūs jāievēro visas noteiktās higiēnas
prasības. Vienlaikus tiek svītrota prasība iestādē obligāti ierīkot bibliotēku
ar lasītavu, kā arī tiek pieļauts rekreācijas un atpūtas telpas aizvietot ar
atpūtas vietām, un izvietot garderobes koridoros vai citās vietās, nevis
atsevišķā telpā.
Izmaksu ekonomiju radīs arī mājturības un tehnoloģiju
kabinetos minimālās platības samazināšana no 4,65 kvadrātmetriem uz trīs
kvadrātmetriem uz skolēnu.
Tomēr grozījumi palielinās administratīvo slogu VI, jo
tai nāksies sagatavot novērtējumu izglītības iestādēm par atļauju organizēt
mācību procesu pielāgotajās telpās. Izglītības iestādēm maksa par pakalpojumu
netiks pieprasīta.
Foto: no arhīva
