Palielinoties
Covid-19 izplatībai, varētu samazināt plānveida stacionāro pakalpojumu
pieejamību un atteikt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD)
izsaukumus, liecina Veselības ministrijas (VM) valdībai iesniegtā prezentācija
par rīcība saslimstības ar Covid-19 palielināšanās gadījumā.
Palielinoties infekcijas izplatībai, plānota pakāpeniska papildu
Covid-19 gultu, tai skaitā intensīvās terapijas gultu, atvēršana. Sākumā tā
paredzēta klīniskajās universitātes slimnīcās. Reģionālajās slimnīcās papildu
gultas izvērš atkarībā no nepieciešamības un saslimstības reģionos.
Ja būs nepieciešams, pakāpeniski tiks iesaistīti arī citu līmeņu
stacionāri, kā arī specializētās slimnīcas. Nepieciešamības gadījumā tiks
veikta arī pacientu pārvešana, citu profilu pacientu plūsmu izmaiņas.
Kā nākamais solis tiek izskatīts plānveida stacionāro pakalpojumu
pakāpenisks samazinājums. Sākumā plānots ierobežot maksas pakalpojumus, dienas
stacionāra pakalpojumus un kā pēdējo – plānveida operācijas.
VM valsts sekretāre Indra Dreika valdības sēdē sacīja, ka 40% līdz
50% stacionāru kapacitātes ir jāatvēl neatliekamajiem pacientiem, bet atlikušās
“jādala” plānveida un Covid-19 pacientiem. Plānveida stacionāro
pakalpojumu samazināšana notiks, ņemot vērā intensīvo terapiju noslodzi ar
Covid-19 pacientiem, kā arī personāla kapacitāti.
Pieaugot saslimstībai, NMPD apzinās privāto ārstniecības iestāžu
resursus, savukārt VM un Veselības inspekcija plānos cilvēkresursu piesaisti un
izvietošanu. Piesaistīt darbam varētu medicīnas studentus, pensionētas
ārstniecības personas vai speciālistus, kas nodarbināti citur.
Vienlaikus Dreika atzina, ka papildu personāla piesaiste varētu
būt problemātiska, jo pašlaik lielu daļu iespējamā personāla ir piesaistījušas
laboratorijas, kas nodrošina testēšanu uz Covid-19. Laboratorijas piedāvā
augstāku atalgojumu, līdz ar to speciālisti varētu arī neizvēlēties darbu
stacionārā, pieļāva VM pārstāve.
VM plāns paredz arī, ka, palielinoties Covid-19 izplatībai,
sociālās aprūpes iestāžu klientu veselības aprūpe tiek veikta uz vietas.
Dreika uzsvēra, ka ir jādomā, kā nodrošināt veselības aprūpi
sociālās aprūpes centros, jo pandēmijas laikā ģimenes ārsti nelabprāt dodas pie
saviem klientiem un viņi bieži nonāk stacionārā, no kuras ilgstoši netiek
izrakstīti, lai gan, iespējams, pieteiktu ar ārstēšanu uz vietas aprūpes
centrā.
Paredzēts arī, ka, pasliktinoties situācijai, stacionārās
ārstniecības iestādes primāri nodrošina neatliekamo, akūto un Covid-19 pacientu
veselības aprūpi. Tāpat notiek pacientu pārvešana uz zemāka līmeņa slimnīcu
ārstēšanas pabeigšanai vai izrakstīšana mājās, turpinot mājas aprūpi.
Kā viena no rīcībām tiek minēta arī NMPD izsaukumu prioritizēšana
un atteikšana. Informāciju par atteiktajiem izsaukumiem plānots nodot ģimenes
ārstiem.
Dreikas sniegtā informācija liecina, ka ārkārtas medicīnisko
situāciju varētu ieviest, ja darbā nebūtu vairāk nekā ceturtdaļa ārstniecības
personu, kopējā gultasvietu noslodze un Covid-19 pacientiem paredzēto
intensīvās terapijas gultasvietu noslodze pārsniegs 90%, bet Covid-19 nodaļu un
intensīvās terapijas gultu noslodze būs lielākā par 85%. Šādā situācijā
Covid-19 pacientu aprūpē tiek iesaistītas privātās ārstniecības iestādes,
notiek būtiska veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošana un pacientu
prioritizēšana. Tāpat ārkārtas medicīniskā situācija paredz, ka slimnīcās
atrodas tikai tie neatliekamie, akūtie un Covid-19 pacienti, kuriem
nepieciešama stacionārā palīdzība.
Foto: no arhīva
