Veselības un darbspēju ekspertīzes
ārstu valsts komisijai (VDEĀVK) turpmāk būs plašākas tiesības
jau pirmajā invaliditātes ekspertīzē noteikt invaliditāti uz
mūžu personām pēc pilngadības sasniegšanas, paredz valdības
pieņemtie grozījumi “Noteikumos par prognozējamas invaliditātes,
invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem,
termiņiem un kārtību”.
Šobrīd noteikumi paredz, ka
pilngadīgai personai invaliditāti nosaka uz noteiktu termiņu –
sešiem mēnešiem, vienu gadu, diviem vai pieciem gadiem. Savukārt
uz mūžu to var noteikt tikai tādai personai, kurai konstatēti
noteikumos atrunāti konkrēti anatomiskie defekti vai veselības
traucējumi, vai arī, ja personai ir stabili un neatgriezeniski
funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi
nepārtraukti noteikta ne mazāk kā piecus gadus.
Līdz ar to, ja šobrīd pilngadīgai
personai saslimšanas vai traumas dēļ ir radušies stabili un
neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuri būtu par pamatu
invaliditātes noteikšanai visa mūža garumā, bet tie neatbilst
noteikumos uzskaitītajiem veselības traucējumiem, VDEĀVK, veicot
pirmreizēju invaliditātes ekspertīzi, var noteikt invaliditāti
tikai uz terminētu periodu – līdz pieciem gadiem. Lai personai
varētu noteikt invaliditāti uz mūžu, tai pēc pieciem gadiem
jāveic atkārtota ekspertīze, un attiecīgi atkārtoti jāvāc un
jāiesniedz nepieciešamā dokumentācija.
Izmaiņas noteikumos paredz, ka
invaliditāti uz mūžu jau pirmajā invaliditātes ekspertīzē
varēs noteikt personai, kurai ir stabili un neatgriezeniski
funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi
nepārtraukti noteikta ne mazāk kā piecus gadus, vai arī, ja
VDEĀVK ir pamats uzskatīt, ka invaliditāte varētu tikt noteikta
nepārtraukti vairāk kā uz pieciem gadiem.
Pieņemtie noteikumi novērsīs
netaisnību pret cilvēkiem ar smagu invaliditāti, kurām tā
regulāri bija jāpierāda ārstu komisijai, par labklājības
ministres Ramonas Petravičas (AP) pausto aģentūru LETA informēja
Labklājības ministrijā.
Foto: no arhīva
