6. septembrī Dobeles novada “Pikšās” tika atzīmēta bijušā
valstsvīra Kārļa Ulmaņa 143. dzimšanas diena un jau 30. gadu tika sveikti Latvijas
Lauksaimniecības universitātes (LLU) dibinātās Kārļa Ulmaņa stipendijas
ieguvēji. To 2020./2021. studiju gadā
saņems LLU studente Kitija Konošonoka. Šī stipendijas programma ir vissenākā
universitātē un kopumā līdz šim to ieguvuši 110 LLU studenti. Tā savulaik
izveidota, lai atbalstītu izcilus LLU studentus un veicinātu Latvijas vēstures
izpēti, informē LLU pārstāve Lana Janmere.
Kitija Konošonoka ir studiju programmas “Lauksaimniecība”
3. kursa studente, un pēc universitātes absolvēšanas iegūs agronoma
kvalifikāciju ar specializāciju dārzkopībā. Vidējo izglītību ieguvusi Rīgas
Valsts 3. ģimnāzijā, un šobrīd universitātē studē ar ļoti labām un teicamām
sekmēm.
Paralēli studijām Kitija ir aktīvi iesaistījusies savas
fakultātes studējošo pašpārvaldes darbā un ir arī Jauno Zemnieku kluba biedre.
Turklāt viņa pārstāv Lauksaimniecības fakultāti dažādos LLU sporta turnīros,
palīdzot komandai iegūt augstus rezultātus.
Stipendijas konkursā Kitija izstrādāja zinātniski
pētniecisko darbu “Nebraskas perioda nozīme Kārļa Ulmaņa dzīvē un darbībā”,
kurā raksturojusi laiku, kad K. Ulmanis studējis Nebraskas universitātē ASV un
analizējusi aizgūtās idejas, kuras viņš īstenojis Latvijā pēc atgriešanās no
ASV, tostarp Mazpulku kustību, Meža dienu un Pļaujas svētkus.
Tēmas izvēli noteica vēsturisks fakts, ka pirms 111
gadiem, 1909. gada 15. februārī, Nebraskas universitātē Kārlim Ulmanim tika
piešķirts lauksaimniecības zinātņu bakalaura grāds, un Lorenca E. Mērfija
(Lawrence E. Murphy), latviešu drauga Amerikā, ierosmē Nebraskas štata
gubernators Maikls O. Johans (Michael O. Johanns) parakstīja proklamāciju,
deklarējot 1999. gada 15. februāri par Kārļa Ulmaņa dienu Nebraskā. Taču šī temata izvēli savam pētījumam studente pamato arī ar
personīgiem motīviem, kas viņu saista ar ASV.
“Pati
esmu pusotru gadu dzīvojusi Čikāgā, Amerikā, tādēļ man šķita saistoši uzzināt,
kāpēc Kārlis Ulmanis devās uz Ameriku, kādas emocijas un problēmas viņu
piemeklēja, atrodoties tik tālu no mājām, ko jaunu iemācījās un kāds bija
Latvijas guvums no viņa dzīves Amerikā,” pētījuma ievadā raksta Kitija.
Viņas
izstrādātais zinātniski pētnieciskais darbs glabāsies Pikšu muzejā, kur ar to
varēs iepazīties ikviens interesents. Tāpat tur atrodami arī citi K. Ulmaņa
stipendiātu izstrādātie zinātniski pētnieciskie darbi.
Stipendijas
apliecību studentei Pikšās pasniedza LLU studiju prorektors Aigars Laizāns,
klātesot Lauksaimniecības fakultātes dekānei Dacei Siliņai. Viņa ir 110. šīs
stipendiju programmas stipendiāte, un šogad aprit 30 gadi, kopš LLU saviem
labākajiem studentiem pasniedz K. Ulmaņa stipendiju. Tās lielums šobrīd ir 300
eiro mēnesī, kas tiks izmaksāti studentei katru mēnesi turpmākā studiju gada
laikā.
“Izstrādājot
pētniecisko darbu, sapratu, ka Kārlis Ulmanis ir ļoti mīlējis savu tautu, un
vienmēr vēlējies viņu izglītot. Atrodoties Nebraskā, viņš sūtīja dažādus
rakstus lauksaimniecības nozarē, lai latviešu tauta varētu vēl vairāk
attīstīties un augt. Tādēļ mans novēlējums visiem ir būt iecietīgākiem,
saprotošākiem un dalīties mīlestībā gan ar saviem līdzcilvēkiem un mīlēt pašiem
sevi, gan mīlēt savu tautu un zemi,” saņemot stipendijas apliecību pasākumā
teica studente.
Kārļa
Ulmaņa stipendija ir 20. gs. 90. gados LLU izveidota stipendiju programma, lai
atbalstītu izcilus studentus, kuriem ir labas sekmes studijās, aktīva
sabiedriskā darbība un kuri pievērsušies zinātniski pētnieciskā darba izstrādei
par K. Ulmaņa dzīves un darbības laiku. Tā ik gadu tiek pasniegta bijušā
valstsvīra dzimtajās mājās “Pikšas” septembra sākumā, kad tiek atzīmēta viņa
dzimšanas diena.
Foto: LLU
