Jautājumu par ierobežojumiem Covid-19
izplatības novēršanai valdība skatīs nākamajā nedēļā, otrdien žurnālistiem
sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP)
skaidroja, ka valdības lēmumiem nevajadzētu ierobežot ekonomisko aktivitāti,
tādēļ paredzēts palielināt “zaļajā” un “dzeltenajā” zonā
sniegto pakalpojumu īpatsvaru.
Pavļuts atzīmēja, ka to, kādā virzienā
Ministru kabinets ar ierobežojumiem virzīsies, jau iezīmē iepriekšējie lēmumi,
piemēram, atļaut valstspilsētu un uz komerciāliem principiem sniedzošu
reģionālo sabiedriskā transporta pārvadātājiem konkrētos reisos sniegt
pakalpojumus tikai cilvēkiem ar derīgiem Covid-19 sertifikātiem.
Politiķis apgalvoja, ka jautājumi par
drošības pasākumiem tiks skatīti kompleksi. “Galvenais virziens ir, kā
pakalpojumu sniegšanu padarīt drošāku,” plānus komentēja Pavļuts.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka
“mājsēde” jeb komandantstunda būtu galējs drošības pasākums, kas šajā
posmā netiek apsvērts.
“Pēc saslimstības mēs redzam, ka
pašlaik esam pagājušā gada 21.novembrī, bet mirstība atpaliek par kādām divām
nedēļām. Tas nozīmē, ka vakcinēšanās ir efektīva. Tas nozīmē, ka mēs pirmkārt
atbalstām vakcinēšanos, it īpaši riska grupās. Orientēties tikai uz saslimstības
rādītājiem pašlaik nebūtu pilnīgi korekti,” komentējot jautājumu par
iespējamiem ierobežojumiem, žurnālistiem sacīja Slimību profilakses un
kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta
direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Eksperts gan atzina, ka epidemioloģiskās
drošības pasākumi ir nepieciešami vienmēr, kamēr infekcija nopietni apdraud
sabiedrības veselību. Taču svarīgi, lai arī minimālie pasākumi tiktu ievēroti.
Kā piemēru viņš minēja sejas aizsargmasku lietošanu vietās, kur nav iespējams
ievērot distanci, ir sevišķi slēgtajās telpās un sabiedriskajā transportā.
“Tas jau zināmā mērā samazinās inficēšanās risku,” uzsvēra
speciālists.
Varētu atgriezties arī pie attālinātā
darba un pakalpojumu sniegšanas, ja vien tas ir iespējams un netraucē konkrētu
darba procesu, pieļāva Perevoščikovs. Tas samazinātu arī pasažieru skaitu
sabiedriskajā transportā, kur pasažieri nonāk ciešā kontaktā.
LETA jau vēstīja, ka visdrošākais jeb
zaļais aizsardzības līmenis attiecas uz pakalpojumiem vai pasākumiem, kuros
piedalās personas, kas var uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Šīm personām no epidemioloģiskās drošības viedokļa ir zemākais risks.
Vidējas jeb dzeltenais aizsardzības
līmenis paredz iespēju ar papildu drošības prasībām saņemt pakalpojumus un
piedalīties pasākumos personām, kas var uzrādīt pārslimošanas vai vakcinācijas
sertifikātu, kā arī personām, kam ir testēšanas sertifikāts. Polimerāzes ķēdes
reakcijas Covid-19 tests šādā gadījumā nevarēs būt veikts agrāk nekā pirms 48
stundām, savukārt antigēna tests – ne agrāk kā pirms sešām stundām.
Aizsardzības līmenis ar viszemāko drošības pakāpi jeb sarkanais režīms
ietver prasības, sastopoties personām, kurām nav nedz vakcinācijas vai
pārslimošanas sertifikāta, nedz testēšanas sertifikāta. Šādos gadījumos tiek
paredzēti piesardzības un drošības pasākumi ar ierobežojumiem pakalpojumu
sniegšanai un pasākumu apmeklēšanai, paredzot personu skaita ierobežojumus,
ierobežojumus sniegt augsta riska pakalpojumus, kuru gadījumā ir ciešs un
ilgstošs kontakts starp personām.
Foto: no arhīva
