Saeima šodien labklājības ministra amatā ievēlēja Saeimas
deputātu, ekonomistu Gati Eglīti (JKP), kurš amatā nomainīs no valdošās
koalīcijas izslēgtās “KPV LV” pārstāvi Ramonu Petraviču.
Par Eglīša apstiprināšanu amatā nobalsoja 56 deputāti,
pret bija 34 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.
Stājoties labklājības ministra amatā, Eglītis kā
prioritātes nosauca sociālās aprūpes centru situācijas apzināšanu un
epidemioloģiskās drošības veicināšanu, ģimenes pabalsta reformu un pensionāru
dzīves līmeņa uzlabošanu, pavēstīja jaunais labklājības
ministrs.
Politiķis norādīja, ka viens no pirmajiem darāmajiem
darbiem, stājoties šajā amatā, būtu sagatavot informatīvo ziņojumu par
situāciju sociālās aprūpes centros, lai veicinātu to epidemioloģisko drošību un
sagatavotu tos potenciālai Covid-19 izplatībai rudenī.
“Šī ziema sociālās aprūpes centriem bija smaga,
tāpēc vēlos, lai visi drošības protokoli būtu gatavi un lai viss būtu
skaidrs,” piebilda Eglītis.
Tāpat uzsvars tikšot likts uz ģimenes valsts pabalsta
reformu un tā apmēra pieaugumu, kas paredzēts no nākamā gada. Vienlaikus
Eglītis kā prioritāti izvirzījis arī pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanu, ko
paredzēts veicināt ar pensiju palīdzību.
Attiecībā pret bērnu tiesību aizsardzību, politiķis
saredz to kā jomu, kur veicami uzlabojumi, un uzskata, ka šajā gadījumā varētu
veicināt ciešāku sadarbību ar Tieslietu ministriju.
Savukārt nodarbinātības aspektā Eglītis uzsvaru likšot
uz Nodarbinātības valsts aģentūras bezdarbniekiem paredzēto pakalpojumu
efektivitātes celšanu, raugoties, lai bezdarbnieku apmācību modeļi būtu
iespējami pietuvināti reālajai dzīvei.
Eglītis dzimis 1978.gadā. Viņš studējis Rīgas
Ekonomikas augstskolā, Vīnes Diplomātijas akadēmijā un Džona Hopkinsa
universitātē Itālijā.
Savā CV jaunais ministrs norāda, ka vairākus gadus
strādājis Ārlietu ministrijā ar ārējās ekonomiskās sadarbības un drošības
(NATO) jautājumiem. 2005.gadā sācis darba gaitas Eiropas institūcijās Briselē,
kur astoņi gadi nostrādāti Eiropas Komisijā ar Latvijas ekonomikas, finanšu un
budžeta uzraudzības jautājumiem. Viņš strādājis Eiropas Komisijas un
Starptautiskā valūtas fonda aizdevuma programmas Latvijai ekspertu komandā
(2008-2012).
2015.gada septembrī viņš pievienojies tā laika
premjeres Laimdotas Straujumas (V) birojam ekonomikas padomnieka amatā, bet
2016. gadā kļuvis par ekonomisko jautājumu padomnieku ekonomikas ministram
Arvilam Ašeradenam (V).
Kopš 2020.gada 22.februāra Eglītis ir Jaunās
konservatīvās partijas valdes loceklis.
Saeimā Eglītis bijis Eiropas lietu komisijas
priekšsēdētājas biedrs un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu
sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs.
Jau ziņots, ka kopumā domstarpības koalīcijā un
sarunas par amatu pārdali sākās pēc tam, kad ekonomikas ministrs Jānis
Vitenbergs mainīja savu politisko piederību no “KPV LV” uz Nacionālo
apvienību (NA).
Vitenbergam pāriešana uz NA maksāja ekonomikas
ministra amatu, jo koalīcijā ietilpstošā “KPV LV” uzstāja, ka partiju
vienošanās paredz, ka ekonomikas ministra amats pienākas tai. Līdz ar šīm
domstarpībām koalīcijā sākās plašākas cīņas par amatu pārdali. Tās ir
rezultējušās ar četru ministru nomaiņu un “KPV LV” izslēgšanu no
koalīcijas.
Tādējādi turpmāk koalīcijā darbosies Jaunā
konservatīvā partija, “Attīstībai/Par” (AP), NA un “Jaunā
vienotība” (JV). Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien preses
konferencē informēja, ka koalīcijas darba turpināšana bez “KPV LV”
bijusi “partneru vienošanās turpināt darbu kompaktā veidā”.
Līdz šim “KPV LV” valdībā pārstāvēja divi
ministri – iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens un labklājības ministre
Petraviča. Ar izmaiņām koalīcijā, iekšlietu ministres amatā tika virzīta Marija
Golubeva (AP), bet labklājības ministra amatā – Eglītis.
Līdz ar šodienas izmaiņām kopumā ir nomainījusies puse
Kariņa vadītās valdības sākotnējā sastāva.
Foto: Facebook
