«Kas īsti būtu atbildīgs, ja SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) rastos būtiski zaudējumi?» tā «Ziņām» jautā Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 9.komercklases skolnieks Otto Tabuns.
Izlasot interviju ar pašvaldības izpilddirektora vietnieku Vili Ļevčenoku par neseno jezgu ar NĪP rēķiniem un, viņš pauž uzskatu, ka vietējā vara cenšas atbildību no pašvaldības pleciem novelt uz NĪP, bet tajā pašā laikā uzņēmuma valdes loceklis Juris Vidžis neatbild par nolaidību un tiek atstāts amatā vēl uz trim gadiem.Komentēt skolnieka minējumus «Ziņas» lūdza Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram un biznesa augstskolas «Turība» lektoram tiesību zinātņu maģistram Jānim Endziņam.Viņš uzsver, ka jau pats nosaukums – SIA – izsaka atbildības tiesisko regulējumu, jo, saskaņā ar likumu, SIA dalībnieki (neatkarīgi no tā, vai tās ir privātas personas, valsts vai pašvaldība) pamatā neatbild par tās saistībām. Izņēmums esot daži īpaši likumā paredzēti gadījumi, pie kuriem Jelgavas NĪP nav pieskaitāms. Tādējādi SIA kreditori var vērst savus prasījumus tikai pret visu tās mantu.Skaidrojot firmas vadības atbildību, galvenais valsts notārs teic, ka neatkarīgi no tā, kam pieder SIA daļas, valdes loceklis ir atbildīgs par civiltiesisko zaudējumu nodarīšanu sabiedrības priekšā.«Tātad SIA uz dalībnieku lēmuma pamata var celt prasību pret valdes locekli,» secina J.Endziņš. Komerclikums arī paredz vienu īpašu gadījumu, kad šo prasību tiesā var iniciēt SIA kreditors. Civiltiesiskie zaudējumi nav īsti tas pats, kas grāmatvedības izpratnē.Lai no valdes locekļa sabiedrība tos piedzītu, tiesas ceļā jāpierāda trīs apstākļi: 1) zaudējumu esamība un to apmērs (zaudējumi var būt tiešie un netiešie);2) valdes locekļa prettiesiskā rīcība, kas var izpausties darbībā (kad valdes loceklis pretēji kādiem priekšrakstiem ir ko darījis) vai bezdarbībā (kad valdes loceklis nav darījis to, kas bija jādara);3) cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem (tieši kādā veidā valdes locekļa rīcība novedusi pie zaudējumiem). Ja šīs trīs pozīcijas var pierādīt un valdes loceklis savukārt nevar tiesā pierādīt, ka viņam nav vainas pat vieglas neuzmanības formā, sabiedrība var piedzīt zaudējumus no valdes locekļa. Šo jautājumu regulējums paredzēts Komerclikuma 169.pantā un Civillikumā.
