Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma parakstu vākšanu
par Valsts prezidenta Egila Levita apturētajām izmaiņām pašvaldību ārkārtas
vēlēšanu kārtībā rīkot no 16.janvāra līdz 14.februārim.
Pēc informācijas apkopošanas parakstu vākšanas
rezultātus oficiāli plānots apstiprināt 21.februārī.
Pēc vairāk nekā trešdaļas opozīcijas deputātu
iesniegtās prasības Valsts prezidents ir apturējis likumu grozījumus, kas cita
starp paredzētu Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem galvaspilsētas
domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Satversme nosaka, ka Valsts prezidentam ir
jāaptur likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena
trešā daļa Saeimas locekļu.
Pēc tam, kad prezidenta apturēja grozījumu Republikas
pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā “Par
pašvaldībām” publicēšanu, CVK divu mēnešu laikā, rīkojot
parakstu vākšanu, ir jānoskaidro, vai apturētie likumprojekti nododami tautas
nobalsošanai.
Šādā kārtībā apturētais likums ir jānodod tautas
nobalsošanai, ja mēneša laikā to pieprasīs ne mazāk kā viena desmitā daļa
vēlētāju jeb šajā gadījumā – 154 868 cilvēku. Ja nepieciešamie paraksti netiks
savākti, likums būs jāpublicē.
CVK vadītāja Kristīne Bērziņa skaidroja, ka
parakstu vākšana notiks 30 dienas un noritēs klātienē parakstu vākšanas vietās
kā pašvaldībās, tā arī ārvalstīs. “Mēs ceram, ka pirmajā janvāra nedēļā
pašvaldības varētu apzināt parakstu vākšanas vietas, un janvāra vidū mēs varētu
noteikt parakstu vākšanu, lai līdz 23.februārim noteiktu savākto parakstu
skaitu,” sacīja Bērziņa.
Parakstu vākšanas vietas jānosaka pilsētu un novadu
domēm, un katrā pašvaldībā tās iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000
vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. Iespēja parakstīties būs
jānodrošina ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un
svētku dienās, skaidroja CVK.
Ārvalstīs parakstu vākšanas vietas iekārto Latvijas
vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos. Iespēju piedalīties parakstu
vākšanā jānodrošina arī karavīriem un zemessargiem starptautisko operāciju
rajonos. Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu
vākšanas vietā, būs iespēja pieteikties parakstu vākšanai savā atrašanās vietā.
Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietās notiks pēdējā parakstu vākšanas
dienā. Iespēja pieteikties parakstu vākšanai būs arī vēlētājiem apcietinājuma
vietās.
Pēc parakstu vākšanas beigām CVK apkopos
saņemto parakstu skaitu un rezultātu paziņos Valsts prezidentam un publicēs
izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Ja parakstījusies būs vismaz viena
desmitā daļa balsstiesīgo, CVK trīs dienu laikā izsludinās tautas
nobalsošanu, kurai būs jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus
mēnešus pēc izsludināšanas.
Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu
likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu
nobalso vismaz trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem. Ja tautas nobalsošanas
izsludināšanai nepieciešamie paraksti netiks savākti, apturētie likumi tiks
publicēti un stāsies spēkā.
Kā ziņots, apturētie likumu grozījumi paredz noteikt,
ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā
24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes
pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem
līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru
termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds
risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, “lai efektīvāk izmantotu
finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā”.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā
pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15
mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, šāda kārtība nav pieļaujama, jo
samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav
vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.
Grozījumus parlaments pieņēma 19.decembrī, neskatoties
uz opozīcijas iebildumiem, par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un
pašvaldību komisijas noraidošo viedokli un arī koalīcijas “KPV LV”
pretēju nostāju.
Paralēli parlamentā aizvien tiek skatīs likumprojekts
par Rīgas domes atlaišanu. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija
liecina, ka šis likumprojekts varētu netikt skatīts galīgajā lasījumā tik ilgi,
kamēr spēkā nestāsies grozījumi likumā “Par pašvaldībām” un
Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.
Koalīcijas partijas līdz šim bijušas izvairīgas
konkrēti atbildēt uz jautājumiem, vai apturētie grozījumi virzīti tāpēc, lai
nodrošinātu iespēju Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā
pieciem gadiem.
Foto: skaties.lv
