Parakstu vākšanas par apturētajiem pašvaldību ārkārtas vēlēšanu
likumprojektiem provizoriskās izmaksas pagaidām ir lēšamas ap miljonu eiro, bet
precīzāk summu varēs aprēķināt, kad būs zināms parakstu vākšanas vietu un tajās
nodarbināto darbinieku skaits, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēdē norādīja
CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa un CVK sekretārs Ritvars Eglājs.
CVK nolēma parakstu vākšanu par Valsts prezidenta
Egila Levita pēc Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījuma apturētajām izmaiņām
pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā rīkot no 16.janvāra līdz 14.februārim.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Bērziņa, lai
iedzīvotājiem būtu ērtāk, parakstīties varēs jebkurā pašvaldību noteiktā
parakstīšanās vietā Latvijā. Pēc parakstu vākšanas CVK, izmantojot tās īpašumā
esošo parakstu vākšanas elektronisko sistēmu, pārbaudīs, vai kāds nebūs
parakstījies vairākkārtīgi, norādīja vēlēšanu komisijas vadītāja.
Attiecībā uz pašvaldību vēlēšanu komisijām vēl tiks
līdz galam izstrādāta detalizētāka to darbības instrukcija, norādīja Bērziņa.
Pagaidām plānots, ka pašvaldību vēlēšanu komisijas provizoriski reizi nedēļā
parakstu vākšanas elektroniskajā sistēmā ievadīs informāciju par tiem, kuri ir
parakstījušies.
Parakstu pārbaude būs jāveic, jo vairs netiks
izmantota spiedogu sistēma pasē un varēs parakstīties, arī uzrādot pilsoņa
personas apliecību, skaidroja CVK vadītāja. Vaicāta, vai ir pārliecība, ka
neradīsies tehniskas problēmas ar sistēmas darbību, Bērziņa norādīja, ka šī
sistēma darbojas kopš 2015.gada un vēlēšanu komisija cer, ka tehnisko problēmu
nebūs.
Kā skaidroja Bērziņa, viņa šo provizorisko summu, ap
miljonu eiro, min, ņemot vērā, kādas izmaksas bija pēdējā šāda veida parakstu
vākšanā. CVK pašvaldībām izsūtīs rīkojumu izveidot parakstu vākšanas vietas
saskaņā ar likumā noteikto kārtību.
CVK sekretārs vērsa uzmanību, ka izmaksas ietekmēs arī
tas, cik vietas pašvaldības nolems izveidot parakstu vākšanai. Parakstu
vākšanas vietas jānosaka pilsētu un novadu domēm, un katrā pašvaldībā tās
iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena
parakstu vākšanas vieta. Eglājs norādīja, ka pašvaldības var arī izveidot
lielāku parakstu vietu skaitu, kas iepriekš bijis ap trīs reizēm lielāks par
minimāli nepieciešamo.
CVK Finanšu ministrijai iesniedzamās provizoriskās
izmaksas plāno apkopot nākamās nedēļas sākumā.
Bērziņa arī atbildēja uz no vēlētājiem saņemtu
jautājumu, kāpēc nebūs iespēja parakstīties internetā. Viņa skaidroja, ka tam
pamatā ir šāda veida parakstu vākšanas vēsturiskais regulējums likumā, kas līdz
šim nav mainīts.
Piedalīties parakstu vākšanā varēs Latvijas pilsoņi no
18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, derēs gan Latvijas pilsoņa
pase, gan Latvijas pilsoņa apliecība, aģentūru LETA informēja CVK pārstāvji.
Kā ziņots, pēc vairāk nekā trešdaļas opozīcijas
deputātu iesniegtās prasības Valsts prezidents ir apturējis likumu grozījumus,
kas cita starp paredzētu Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem
galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Satversme nosaka, ka Valsts
prezidentam ir jāaptur likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne
mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.
Pēc tam, kad prezidenta apturēja grozījumu Republikas
pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā “Par
pašvaldībām” publicēšanu, CVK divu mēnešu laikā, rīkojot
parakstu vākšanu, ir jānoskaidro, vai apturētie likumprojekti nododami tautas
nobalsošanai.
Šādā kārtībā apturētais likums ir jānodod tautas
nobalsošanai, ja mēneša laikā to pieprasīs ne mazāk kā viena desmitā daļa
vēlētāju jeb šajā gadījumā – 154 868 cilvēku. Ja nepieciešamie paraksti netiks
savākti, likums būs jāpublicē.
Iespēja parakstīties būs jānodrošina ne mazāk kā
četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās,
skaidroja CVK.
Ja parakstījusies būs vismaz viena desmitā daļa
balsstiesīgo, CVK trīs dienu laikā izsludinās tautas nobalsošanu.
Kā ziņots, apturētie likumu grozījumi paredz noteikt,
ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā
24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes
pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem
līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru
termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds
risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, “lai efektīvāk izmantotu
finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā”.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā
pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15
mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, šāda kārtība nav pieļaujama, jo
samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav
vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.
Paralēli parlamentā aizvien tiek skatīs likumprojekts
par Rīgas domes atlaišanu. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija
liecina, ka šis likumprojekts varētu netikt skatīts galīgajā lasījumā tik ilgi,
kamēr spēkā nestāsies grozījumi likumā “Par pašvaldībām” un
Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.
Foto: skaties.lv
