Mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījumu
starp pašvaldību un valsts budžetiem, pašvaldības zaudēs 91 miljonu eiro,
liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini.
FM jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no
2021.gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%,
bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%.
Šīs pārdales rezultātā pašvaldību budžetiem ies secen
91 miljons eiro ieņēmumu, turpretī šī summa nonāks valsts pamatbudžetā.
Savukārt diferencētā neapliekamā minimuma sliekšņa,
līdz kuram piemēro šo minimumu, paaugstināšana līdz 1800 eiro mēnesī pašvaldību
budžetos veidos 31,2 miljonu eiro robu.
Vienlaikus papildus 5,8 miljoni eiro nonāks pašvaldību
budžetā, ja tiks samazināta valsts sociālās apdrošināšanās obligāto iemaksu
(VSAOI) likme no līdzšinējiem 35,09% līdz 34,09%.
11,8 miljonus eiro pašvaldības iegūs, ja tiks ieviests
minimālais VSAOI apmērs un nodoklis no apgrozījuma.
Kopumā FM aprēķinājusi, ka 2021.gadā nodokļu izmaiņu
rezultātā pašvaldību ieņēmumi samazinsāies par 104,6 miljoniem eiro.
Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)
mediju pārstāvjiem skaidroja, ka IIN pārdales rezultātā iecerēts rast līdzekļus
mediķu, pedagogu algu jautājuma risināšanai, kā arī garantētā minimālā ienākuma
(GMI) celšanai.
Premjers arī pauda, ka pašvaldības kā kompensējošu
mehānismu varētu saņemt līdzekļus no tā dēvētā Eiropas Savienības
“atlabšanas fonda” diviem miljardiem eiro.
“Šīs lielā mērā ir naudas, kas nogulsnēsies tieši
pašvaldībās. Un ar gudru procesu vadību mēs varam atslogot darbaspēka nodokļus,
pildīt visus lēmumus un solījumus, kas attiecas uz mediķiem, skolotājiem un
GMI, un vēl nodrošināt pašvaldībām investīcijas, jo mums nāk šī papildu nauda
no Eiropas Savienības,” uzsvēra premjers.
Pēc viņa paustā, “atlabšanas fonda” nauda
valsts budžetā ienāks maksimums trīs gadu laikā. “Un šīs ir tās naudas, ko
mēs varam arī pašvaldībām piedāvāt kā ne tikai kompensējošu, bet
pārkompensējošu mehānismu jebkādam iespējamam iztrūkumam, kas būtu arī IIN
pārdale,” uzsvēra Kariņš.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS)
priekšsēdis Gints Kaminskis sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka FM piedāvātā
IIN ieņēmumu pārdale par labu valstij pašvaldībām radītu nesamērīgu ieņēmumu
samazinājumu.
Viņš skaidroja, ka ieņēmumi no IIN ir lielākie nodokļu
ieņēmumi, kas nonāk pašvaldību budžetā, “tāpēc tas pašvaldībām ir vēl jo
sāpīgāk”. “Tik liels samazinājums viena gada ietvaros noteikti ir
nesamērīgs,” pauda LPS vadītājs.
Kaminskis uzsvēra, ka nākamgad pašvaldībām savos
budžetos papildus jārod kopumā ap 50 miljoniem eiro, kas nepieciešami saistībā
ar garantētā minimālā ienākuma (GMI) celšanu, dzīvokļa pabalstiem, minimālās
darba algas palielināšanos pašvaldību iestādēs, pirmsskolas pedagogu algu
celšanu, administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu un tamlīdzīgi.
FM sagatavojusi ziņojumu par nodokļu politikas
attīstības virzieniem, valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas
veicināšanai. Ministrijā uzsvēra, ka būtisks nodokļu politikas mērķis ir
taisnīgums un vienkāršība, turklāt ar nodokļu izmaiņām plānots risināt Covid-19
krīzē izgaismotā problēma ar iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
FM rosina izmaiņas nodokļos ieviest trijos posmos.
Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021.gada, paredzēts
samazināt VSAOI likmi par vienu procentpunktu, palielināt ienākumu slieksni
līdz 1800 eiro, kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu.
Ja no 2021.gada 1.janvāra minimālā alga valstī būs 500
eiro, tad minimālā VSAOI apmērs varētu būt ap 170 eiro mēnesī.
Tāpat no 2021.gada rosināts ieviest minimālo VSAOI
objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos
nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru.
“Nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas
apmēru, veic VSAOI vispārējā apmērā un no starpības starp ienākumiem un brīvi
izraudzītā objekta, veic VSAOI 5% apmērā pensiju un 5% sociālai
apdrošināšanai,” norādīja FM.
Lai VSAOI likmes samazinājums neradītu administratīvo
slogu, paredzēts samazināt IIN likmi ienākumiem, kas pārsniedz 62800 eiro, un,
lai sabalansētu VSAOI un solidaritātes nodokļa likmes, paredzēts samazināta
solidaritātes nodokļa likmi un atsakoties no personificētās solidaritātes
nodokļa daļas.
Otrajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu stāties spēkā
no 2022.gada, plānots veikt izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības
veicējiem – vispārējā režīmā, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem
virs 20 004 eiro gadā jeb 1667 eiro mēnesī tiek palielinātas VSAOI, respektīvi,
ienākumiem virs 20 004 eiro gadā paredzēts veikt VSAOI no visa saimnieciskās
darbības ienākuma. Tāpat 2022.gadā varētu stāties spēkā atbalsta pasākumi
nodokļu politikas attīstības virzienu īstenošanai par automātisku IIN atmaksu.
Savukārt trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu
stāties spēkā no 2023.gada, plānots noteikt, ka visos saimnieciskās darbības
ienākumu līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne
mazāk kā minimālo VSAOI.
Visos posmos notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju
paaugstināšana tabakas produktiem, kā arī, sekojot vides mērķiem, tiks
indeksēti arī transportlīdzekļu nodokļi.
FM aprēķinājusi nodokļu izmaiņu ietekmi uz valsts
budžetu. 2021.gadā šo izmaiņu ietekme uz budžetu būs negatīva 26,6 miljonu eiro
apmērā, bet 2022.gadā nodokļu izmaiņu rezultātā budžets papildus iegūs 56
miljonus eiro, bet 2023.gadā – papildus 76,1 miljonu eiro.
Foto: pixabay.com
