Atzīmējot Kurzemes Provinces muzeja dibināšanas 190 gadu jubileju, piektdien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs rīkoja zinātniskos lasījumus «Zemgales novada vēsturi pārlapojot», kuros uzstājās Latvijas Universitātes, Valsts Mākslas muzeja, Latvijas Valsts vēstures arhīva un citi vēsturnieki.
20.gadsimta karos un dažnedažādu vēsturisko notikumu peripetijās Kurzemes Provinces muzeja krājums tika pārdalīts, izlaupīts un citādi postīts. Kā priekšlasījumā minēja Jelgavas muzeja vadītāja Gita Grase, mūsdienās neviens precīzi nevar pateikt, kas no šīs bijušās godības palicis pāri. Tomēr zināma pēctecība saglabājas. Pat tūlīt pēc Otrā pasaules kara, kad padomju okupācijas vara nerēķinājās ar Latvijas nacionālajām vērtībām, tika risināts jautājums par Jelgavas muzeja atjaunošanu, nevis jauna dibināšanu.Simts gadus muzejs attīstījās mierīgi1818.gadā dibinātais Kurzemes Provinces muzejs radās ciešā saistībā ar Latvijā pirmo augstskolu «Academia Petrina» (dibināta 1775.gadā) un Kurzemes Literatūras un mākslas biedrību (dibināta 1815.gadā) pēc vietējās vācu inteliģences ierosinājuma. 19.gadsimta trīsdesmito gadu beigās arī no Krievijas cara Nikolaja I nāca ieteikums Baltijā veidot ekspozīcijas, kas demonstrētu vietējās rūpniecības un amatniecības izstrādājumus. Muzejs pastāvēja līdz vāciešu repatriācijai pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās. Tas gan pēkšņi atdzīvojās 1943.gada novembrī, kad Jelgavā plaši tika atzīmēta Kurzemes muzeja dibināšanas 125.gadadiena. Taču jau pēc nepilna gada muzeja kolekcijas paliekas atradās nopostītās pilsētas drupās, bet daļa vērtību bija nozagta.Jelgavas garīgais centrsPiecdesmito gadu sākumā no Vācijas tika atgūta 6500 eksponātu liela arheoloģisko priekšmetu kolekcija, tomēr ne tikai Vācijas, bet arī Rīgas muzejos un bibliotēkās ir daudz priekšmetu no kādreizējā Kurzemes Provinces muzeja kolekcijām. Priekšlasījumu klausītāju vidū pārsvarā bija muzejnieki un vēsturnieki. Pazīstamais mākslas kritiķis Māris Brancis atzina, ka viņam bijis interesanti apmeklēt šo pasākumu.«Kurzemes provinces muzejs vēsturiski bijis pilsētas garīgais centrs. Tā materiālus esmu izmantojis arī nesen izdotā mākslas izdevuma «Jelgava, mana Jelgaviņa» sastādīšanā,» piebilda M.Brancis.
