Piektdien Jelgavas domes iepriekšējā sasaukuma pēdējā sēdē nolemts atļaut SIA “Fortum Jelgava” būvēt jaunu biokurināmā koģenerācijas staciju Rūpniecības ielā.
Jelgavas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta informēja, ka dome atļāva SIA “Fortum Jelgava” būvēt biokurināmā koģenerācijas staciju uz Jelgavas pašvaldības īpašumā esošā zemesgabala, kura platība ir 23 144 kvadrātmetri.Iepriekšējā domes sēdē deputāti atbalstīja šo siltumapgādes uzņēmuma ieceri. Plānots, ka koģenerācijas stacijā kā biokurināmais tiks izmantota koksne, šķelda, salmi u.c.SIA “Fortum Jelgava” plāno būvēt jaunu koģenerācijas staciju, kurai izmantotu vietējo cieto kurināmo, kas samazinātu apkures tarifus un atkarību no gāzes cenām.Saistībā ar ieceri būvēt apjomīgo koģenerācijas staciju uzņēmums lūdzis Jelgavas domei politiski atbalstīt projektu, lai pretendētu uz finansējumu no Eiropas Savienības (ES) fondiem.SIA “Fortum Jelgava” valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa – Pundure deputātus informēja, ka koģenerācijas stacija Rūpniecības ielā 73 iecerēta ar 230 gigavatstundu ražošanas apjomu, tās siltumenerģijas jauda plānota 40 megavatu, bet elektriskā jauda – 20 megavatu.Domes deputātos papildu interesi un pozitīvu satraukumu radīja informācija, ka iecerētās koģenerācijas kurināmais būs nevis gāze vai mazuts, bet gan vietējie cietā kurināmā paveidi – koksnes šķelda, kūdra, salmi, granulas un cits lauksaimniecības kurināmais.Projektējamai katlumājai SIA “Fortum Jelgava” iecerējusi pieslēgt visu pilsētu, gāzes apkures stacijas atstājot kā papildu nepieciešamību aukstākos ziemas mēnešos. Iecerēts, ka pamatā pilsētās apkuri nodrošinātu jaunā koģenerācijas stacija, bet gāzes stacijas tiktu iedarbinātas papildu siltumenerģijai aukstajos ziemas mēnešos, skaidroja Cimdiņa – Pundure.Pēc uzņēmuma aplēsēm, vietējais kurināmais un papildu elektroenerģijas ražošanas ienākumi samazinātu apkures tarifus pilsētā vairāk nekā divreiz. Spriežot pēc pašreizējām izmaksām, iespējams, ka tarifs samazinātos trīsreiz.SIA “Fortum Jelgava” valdes priekšsēdētāja prognozēja, ka nepieciešamība pēc vietējā kurināmā dotu stimulu vietējiem lauksaimniekiem, vairotu darbavietas un perspektīvā samazinātu kokmateriālu izvešanu no Latvijas. Kā vienu no galvenajiem argumentiem Cimdiņa – Pundure minēja lielāku neatkarību no gāzes importa un gāzes cenām.Lai jaunā stacija apkurinātu visu pilsētu, iecerēts savienot abu Lielupes krastu siltumapgādi, izbūvējot siltumtrases savienojumu zem upes. Ar to Pārlielupes daļa pieslēgtos kopējai pilsētas siltumapgādei.Deputāts Jurijs Strods, piesaucot ar agrāko Jelgavas cukurfabriku saistīto kravas automašīnu plūsmu, interesējās, kā to iespaidotu jaunā cietā kurināmā koģenerācijas stacija, uz ko Cimdiņa-Pundure informēja, ka loģistikas slodze varētu būt ap divām kravas mašīnām stundā, taču to iespaidotu plānojamā kurināmā uzkrāšanas platību apjomi. Tāpat uzņēmēja izteica cerību, ka loģistikas uzdevumus atvieglotu iecerētās stacijas atrašanās dzelzceļa tuvumā.Iecerētās koģenerācijas stacijas būvniecība izmaksātu no 55 līdz 60 miljoniem eiro (no 39 līdz 42 miljoniem latu), kur abu krastu pilsētas siltumapgādes savienošana izmaksātu tikai ap trim miljoniem eiro (ap diviem miljoniem latu). Patlaban plānotais termiņš koģenerācijas stacijas un saistvada nodošanai ekspluatācijā ir 2012.gads.Uzņēmēja informēja, ka SIA “Fortum Jelgava” koģenerācijas stacijas un pilsētas daļu saistvada celtniecībai ir iespēja piesaistīt finansējumu no ES struktūrfondu atbalstītajām programmām “Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība” un “Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai”, tāpēc aicināja pašvaldību atbalstīt projektu, lai to varētu pieteikt ES finansējuma saņemšanai.SIA “Fortum Jelgava” valdes priekšsēdētāja klātesošos informēja, ka pēc apjoma un jaudas līdzīga koģenerācijas stacija nesen sākusi darboties Tartu, Igaunijā, kuras datus uzņēmums izmantojis arī Jelgavas prognozēs.
