Sniedzot atbildi uz teju divu tūkstošu iedzīvotāju parakstīto atklāto vēstuli, kurai parakstus «Zemgales Ziņas» vāca akcijas «Mēs pret bedrēm» laikā, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš nav analizējis pašreizējo situāciju, vien pievērsies ilgtermiņa plānu bazūnēšanai, tajā skaitā attiecībā uz iecerēto Ziemeļu tilta būvniecību, pret ko kategoriski iebilst vides aktīvisti.
«Jelgavas ilgtermiņa attīstības prioritātes ir izglītots, konkurētspējīgs, vesels, sociāli aktīvs un radošs iedzīvotājs, ekonomiski attīstīts zināšanu, tehnoloģiju un jauninājumu centrs, kā arī pilsēta ar mūsdienīgu un ilgtspējīgu dzīves vidi,» teikts vēstulē.Taču nekur nav pat minēta iespēja, ka par prioritāti varētu noteikt Jelgavas infrastruktūras un galvenokārt ceļu sakārtošanu, kā tas bija prasīts iedzīvotāju parakstītajā atklātajā vēstulē.Patlaban, pēc pašvaldības informācijas, labā tehniskā stāvoklī esot 25 procenti ielu ar asfalta segumu, pārējās tiekot atjaunotas pēc ieplānota grafika. Veicamajos darbos minētas vairākas Zemgales Olimpiskajam centram piegulošās ielas, taču daudzas citas, piemēram, Garozas vai Dambja, kā arī Aspazijas iela, kur ceļu segums, saudzīgi sakot, atgādina cūku rakumus, atstātas novārtā. Daudz būtiskāka domei šķitusi pievēršanās nākotnes vīzijām.Nenoliedzami, ka, palielinoties satiksmes intensitātei, būs jāmeklē risinājumu tranzītpārvadājumu novirzīšanai no pilsētas centra, taču pašvaldībai pati izdevīgākā šķitusi ideja par Ziemeļu tilta un tai piegulošo ceļu projektēšana, lai gan maz ticams, ka, ņemot vērā būtisko iebildumus no «zaļo» puses, šāda Lielupes šķērsošanas ceļa izbūve varētu tikt īstenota.Atbildē tā arī nav neviena vārda par vēstulē prasīto ceļu remontdarbu kontroli un veikto projektu garantijas laika ievērošanu, kurā nekavējoties būtu jānovērš radušies defekti.Domes atbildi varat izlasīt šeit .1977 iedzīvotāju parakstīto atklāto vēstuli varat izlasīt šeit .
