Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pašlaik neplāno noteikt
konkrētu rādītāju, pie kura mācībām no klātienes režīma būtu jāpāriet daļēji
attālinātā vai attālinātā režīmā, jo ministrija to plāno atstāt katras
pašvaldības ziņā, aģentūrai LETA atklāja Latvijas Izglītības un zinātnes
darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Vanaga skaidroja, ka šodien ministrija rīkoja
sanāksmi, kurā ar dažiem sociālajiem partneriem un nozares ekspertiem tika
izskatīts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par mācību procesa
organizēšanu, kuram būtu jāstājas spēkā no 1.augusta.
Vanaga uzsvēra, ka arodbiedrība kopā ar Latvijas
Pašvaldību savienību vēlējās panākt, lai nacionālā līmenī tiek noteikts pie
kāda saslimstības rādītāja tiek īstenotas daļēji attālinātas vai attālinātas
mācības, tomēr IZM lēma to atstāt pašvaldības ziņā – pašvaldībai pašai būs
jālemj pie kādas epidemioloģiskās situācijas savā novadā vai noteiktā
izglītības iestādē tiks pieņemts lēmums par klātienes mācību pārtraukšanu.
“Šis plāns B ir uzgrūsts uz skolu un pašvaldību
pleciem. Viņiem pašiem pat jāizlemj, vai jārealizē plāns B,” pauda Vanaga.
Tāpat IZM neplāno uzturēt obligātu prasību par divu
metru distances ievērošanu. Ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā teikts,
ka vienas izglītības iestādes vienas grupas vai klases mācību procesā prasība
ievērot divu metru distanci starp personām ir piemērojama tikai tad, ja tas
objektīvi ir iespējams.
Savukārt Vanaga teica, ka speciālajās skolās ar
internātu būs pretēji – obligāti būs jānēsā individuāli aizsardzības līdzekļi
un būs prasība ieturēt distanci, kā rezultātā vecāki nevarēšot pat apskaut
savus bērnus. Tomēr šo normu IZM solījās vēlreiz caurlūkot, apgalvoja
arodbiedrības vadītāja.
Vēl ministrija plāno, ka izglītības procesam klātienē
izglītības iestādē, izņemot noteikumos noteiktos gadījumus, ja tas objektīvi
nav iespējams, nepiemēro vispārējos pulcēšanās ierobežojumus, jo šim procesam
ir jau savas detalizētas prasības, teikts noteikumu projektā.
IZM rosina, ka izglītības procesu, atbilstoši
izglītības iestādes dibinātāja lēmumam daļēji vai pilnībā var īstenot
attālināti, piemēram, to var darīt vienu dienu nedēļā, lai nodrošinātu
distancēšanās iespēju.
Tāpat profesionālas izglītības mācību procesā visa
veida prakses, tai skaitā kvalifikācijas prakses un darba vidē balstītas
mācības uzņēmumos, var notikt klātienē vai attālināti, izvērtējot riskus visām
līgumslēdzēju pusēm. Papildus prasības netiek izvirzītas – personām jāievēro
prakses vietā jau noteiktās prasības.
Attiecībā uz studiju procesa norisi augstskolās
plānots noteikt, ka augstskola pati nosaka kārtību, kādā apjomā studiju
programma vai tās daļu var īstenot attālināti, piemēram, studējošiem
nepieciešams nodrošināt distancēšanās iespēju, pretepidēmijas pasākumu īstenošanas
dēļ vai ārvalstu studējošais ierobežojumu dēļ nevar ierasties klātienē Latvijā.
Tāpat augstskolai būs laicīgi jāinformē ārvalstu
reflektanti un studējošie par MK noteikumu prasībām. Augstskolām plānots
noteikt pienākumu ārvalstu studējošajam nodrošināt pašizolācijas iespēju, ja
tas ieradies, kā arī jānosaka kārtība, kā tiek īstenotas šo noteikumu prasības,
tai skaitā, ja ārvalstu studējošais pašizolāciju īsteno augstskolas dienesta
viesnīcā.
Attiecībā uz speciālo izglītību iepriekš pieminētajos
ieteikumos sadarbībā ar Veselības ministriju vēl tiks skaidroti nepieciešamie
piesardzības pasākumi, un prasības par ēdināšanu tikšot izstrādātas pēc sarunām
ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), Veselības ministriju (VM) un
Pārtikas un veterināro dienestu.
Ministrijā plāno noteikt, ka katrai izglītības
iestādei ir jāizstrādā rīcības plāns, sadarbībā ar tās dibinātāju, ja
epidemioloģiskā situācija pasliktinās, un mācības nepieciešams īstenot
attālināti lielākā apjomā, jo, piemēram, izglītības iestādei, izglītojamajam
vai darbiniekam SPKC noteicis obligātus pretepidēmijas pasākumus vai novērojams
Covid-19 infekcijas izplatības pieaugums pašvaldības administratīvajā
teritorijā.
Izglītības iestādei būs pienākums informēt
darbiniekus, izglītojamos, viņu vecākus vai likumiskos pārstāvjus un
pakalpojumu sniedzējus ir informēt par minēto plānu.
Vienlaikus IZM izstrādātajos MK noteikumos teikts, ka,
lai sekmīgi īstenotu mācību procesu izglītības iestādes vadītājs nosaka kārtību
par mācību un pedagogu darba organizāciju, tai skaitā nosaka komunikācijas
kanālus ar izglītojamiem un viņu vecākiem, un visiem iesaistītajiem ir jābūt
informētiem par šiem jautājumiem.
Pirmsskolas izglītības iestādēm un bērnu uzraudzības
pakalpojumu sniegšanas vietām papildus jaunus nosacījumus IZM neizvirza –
plānots, ka tās darbosies jau ierastajā kārtībā, ievērojot vispārējus
piesardzības pasākumus. Sadarbībā ar Veselības ministriju vēl tiks izdoti
ieteikumi par piesardzības pasākumu īstenošanu.
IZM pagaidām plāno, ka nākamo mācību procesu organizēs
klātienē izglītības iestādē, nosakot iekšējo kārtību un atbildīgos par to, kā
konkrētajā iestādē tiek īstenotas minētās prasības, tai skaitā par izglītojamo
un citu apmeklētāju plūsmas organizēšanu un kontroli, koplietošanas telpu
izmantošanu, ēdināšanas organizēšanu, laboratoriju un dienesta viesnīcu
izmantošanu darbinieku iesaisti un atbildību prasību īstenošanā.
Tāpat izglītības iestādē būs jāizvērtē konkrētie
apstākļi un riski, lai pēc iespējas mazinātu infekcijas izplatīšanās iespējas.
IZM plāno noteikt, ka skolās tiks organizēta
izglītojamo, viņu likumisko pārstāvju, darbinieku un citu personu plūsma,
nepieļaujot drūzmēšanos, pulcēšanos un veicinot iespēju ievērot distancēšanās
prasības. Minētais attiecas arī uz dienesta viesnīcu un koplietošanas telpu
izmantošanu.
Plānotā MK noteikumu redakcija paredz, ka pirms
organizēt kādas ārpusstundu aktivitātes vai pasākumus, kas nav tieši saistīts
ar mācību procesa norisi, izglītības iestāde izvērtē iespējas nodrošināt
piesardzības pasākumu ievērošanu un mazina riskus, paredzot distancēšanās un
higiēnas prasību īstenošanu, tai skaitā dodot priekšroku aktivitātēm ārtelpās
un kur iespējams ievērot distancēšanās nosacījumus.
Vienlaikus skolās tiks skaidrota un praktizēta
personīgā higiēna, kā arī “pastiprināti sekots līdzi personīgajam
veselības stāvoklim”.
Plānotajā MK noteikumu redakcijā teikts, ka skolās
tiks īstenots infekcijas izplatības mazināšanai atbilstošs telpu uzkopšanas
algoritms, un tiks veikta telpu vēdināšana atbilstoši MK noteikumiem.
Tāpat skolām būs jāzina par personām, kuras atradušās
ārvalstīs, lai nepieciešamības gadījumā SPKC pēc iespējas ātrāk varētu veikt
epidemioloģisko izmeklēšanu, ievērojot to, ka aktuālā informācija liecina, ka
ārvalstu apmeklējumi var būt paaugstināta riska avots.
Iestādei būs pienākums vienu mēnesi glabāt minēto
informāciju par ārvalsts apmeklēšanas faktu un pēc šā termiņa iestāšanās datus
iznīcināt.
Noteikumu projekts arī paredz noteikt, ka bērnu
nometnēs bērnu skaits grupā – ne vairāk kā 30 dalībnieki – tiks saglabāts līdz
2020.gada 31.oktobrim.
Vanaga norādīja, ka šī, visticamāk, vēl nav projekta
gala versija, jo noteiktas prasības vēl tiks caurlūkotas, tomēr IZM plānojot
valdībā šo noteikumu projektu skatīt jaunnedēļ, 28.jūlijā.
Foto: no arhīva
