Glūdas, Līvbērzes un Valgundes pārstāvji trešdien dosies uz Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), kur ar citiem neapmierināto pašvaldību vadītājiem diskutēs ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pārstāvjiem par administratīvi teritoriālo reformu.
Pēc RAPLM domām, mūsu rajonā jābūt diviem novadiem – Jelgavas un Ozolnieku. Citas vēlmes tikušas noraidītas. Pagājušajā vasarā par Jelgavas novada izveidi vienojās deviņi pagasti. Glūda un Līvbērze 2006.gadā pieņēma lēmumu veidot savus novadus. Valgunde jau bija izveidojusi novadu, taču lēmumu vēlāk anulēja. «Gaisā karājoties» palika Sidrabene un Kalnciems. Patstāvībā saskata attīstībuSidrabene nolēma pievienoties Ozolnieku novadam. Pārējās pašvaldības savu nostāju nav mainījušas, tāpēc dosies aizstāvēt savas tiesības. Līvbērzē un Glūdā veikta aptauja un vākti paraksti. Iedzīvotāji un deputāti attīstību un stabilitāti saskata, veidojot savu novadu.«Arī no ekonomiskā viedokļa atbilstam visiem Administratīvi teritoriālās reformas likumā minētajiem novadu kritērijiem, izņemot vienu punktu,» stāsta Glūdas pagasta priekšsēdētāja Lauma Kalvāne.Pašvaldībā ir vairāki lielāki darba devēji, kas nodarbina 80 – 150 strādājošos, un ir jāņem vērā viņu viedoklis. Tā kā pagasts nav ticis pie partiju atbalsta, tas līdzekļus centies piesaistīt ar projektiem, tajā skaitā mazajiem, un izmantojot kredītus. Visu paveikto neuzskaitīt, bet līdzekļu piesaistes ziņā Glūdai ir vieni no labākajiem rezultātiem rajonā.Ar varu grūti būt mīļamL.Kalvāne ir gandarīta, ka saviem spēkiem izdevies iekustināt Zemgales ciemata iedzīvotājus, kuri ir noticējuši, ka pagasta centrā interesē arī nomales liktenis. Viņa un Līvbērzes pagasta priekšsēdētāja Ilze Vītola ir neizpratnē, kāpēc valstī ignorē iedzīvotāju un pašvaldību vēlmes. Sabiedrība un uzņēmēji lielajā novadā saskatot bremzējošus faktorus.«Valstī nav pētījumu pēc būtības, vai liels novads ir spējīgs ekonomiski attīstīties,» norāda I.Vītola. Viss liecinot, ka piespiedu variants neko labu nedos.Ministrija pagastiem atbildējusi, ka pārējās rajona pašvaldības ir atbalstījušas abu pagastu pievienošanos Jelgavas novadam. Noskaidrojot faktus, konstatēts, ka lēmums ir vienīgi Svētes pagastam. Tāpat individualitātes piekritēji nav iepazīstināti ar Jelgavas novada attīstības plānu un pieaicināti tā tapšanā. Pašvaldības bažījas arī par to, ka novadu pašvaldību darbības sekmīgai uzsākšanai, kas paredzēta nākamā gada vidū, vēl nepieciešams grozīt 104 likumus.«Izmainīt likumus var, bet kā tie darbosies praksē, vai pietiks laika pārliecināties, ka nepastāv pretrunas?» retoriski jautā pagasta vadītāja.Tikšot pie brīvlaišanasUz LPS dodas arī valgundnieki. Kuluāros dzirdēts, ka pašvaldība pēc šādām tādām aktivitātēm ar Rīgas politiķiem saņems brīvlaišanu un tai būs savs novads. Tā vadītājs Edgars Turks gan saka, ka pēdējais punkts vēl nav pielikts. Pēc novada anulēšanas Valgunde rakstījusi atklātās vēstules valdībai un politiķiem. Jautāts par sadarbības sviru iedarbināšanu ar pēdējiem, E.Turks pauž, ka «ne viss ir jāatklāj».Lēmumu par sava novada izveidi decembrī pieņēma Kalnciema domes deputāti. Pašvaldības vadītāja Aija Tračuma mēneša sākumā bijusi RAPLM, bet šonedēļ saņēmusi atbildi, kur līdzīgi kā iepriekšējos gadījumos norādīts, ka citas rajona pašvaldības Kalnciemu grib redzēt Jelgavas novadā. Uz sarunām no Kalnciema gan neviens nedodas, jo A.Tračumai šajā laikā jābūt tiesā.
