Pašvaldību organizētajos skolēnu pārvadājumos nav
izpratnes par bērnu atšķirīgajām situācijām un vajadzībām, secināts Valsts
kontroles revīzijā par pašvaldību rīcību, nodrošinot skolēnu pārvadājumus.
“Pašvaldībām organizējot skolēnu pārvadājumus, pārsvarā tiek
izvēlēts viens risinājums visiem, un izvēles pamatā nereti ir konkurence ar
kaimiņu pašvaldībām par skolas bērniem un naudu, kas seko skolēniem, nevis
izpratne par bērnu atšķirīgajām situācijām un vajadzībām. Neracionālās un
nepārdomātās skolēnu pārvadājumu organizēšanas dēļ skolēni ir spiesti ceļā uz
un no skolas pavadīt ļoti ilgu laiku. Tas atstāj negatīvu ietekmi uz skolēnu
veselību un mācību procesa kvalitāti. Šāda pieeja skolēnu pārvadājumu plānošanai
atstāj rūpes par bērnu drošību un viņiem pieejamās izglītības kvalitāti otrajā
plānā, kas nav pieļaujami,” aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kontrolē.
Analizējot skolēnu pārvadājumu efektivitāti, Valsts kontrole
revīzijā vērtēja divus galvenos aspektus – pārvadājumu drošību un ietekmi uz
skolēnu veselību un mācību procesu. Revīzijā secināts, ka skolēnu pārvadājumi
netiek organizēti ne pietiekami droši, ne arī tā, lai neatstātu negatīvu
iespaidu uz skolēnu veselību un mācību procesu. Skolēnu pārvadājumu maršruti
nereti arī pārklājas ar sabiedriskā transporta maršrutiem. Tādēļ revidenti
apšauba šādas pārvadājumu sistēmas racionalitāti un ekonomiskumu.
“Pašvaldības kā svarīgāko argumentu skolēnu pārvadājumu
organizēšanai min bērnu drošību, un arī Valsts kontroles ieskatā šis arguments
nav apšaubāms. Tomēr revīzijā redzam, ka nereti rūpes par bērnu drošību un
veselību, kā arī atbildība par to, lai ikviens Latvijas bērns iegūtu iespējami
labāko izglītību, zaudē pašvaldību sacensībai par naudu, kas seko skolēniem,”
sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa, piebilstot, ka vienas, visiem derīgas
pareizās atbildes, kā pārvadājumus organizēt skolēnu interesēs, nav. Tāpēc
ikvienai pašvaldībai, izmantojot arī Valsts kontroles sagatavotos pašvērtējuma
rīkus, jāmeklē individualizēti risinājumi.
Valsts kontrolē minēja, ka tā vietā, lai dažkārt desmit minūtēs ar
sabiedrisko transportu skolēns nokļūtu tuvākajā skolā, skolēns dažkārt pavada
pat stundu un vairāk pašvaldības transportā, kas nogādā viņu konkrētās
pašvaldības skolā. Revīzijas rezultāti liecina, ka pašvaldības izvēlas savas
teritorijas skolēnus vest uz savām skolām, nevis pieļaut, ka bērns dodas uz
cita novada izglītības iestādi pat tad, ja tā ir faktiski līdzās dzīvesvietai
un izglītības līmeņa ziņā neatpaliek vai ir pat labāka. Atsevišķas pašvaldības
revīzijas laikā norādījušas, ka, atsakoties braukt pēc saviem skolēniem līdz
skolēna dzīvesvietai, kaut arī tas ir laikietilpīgi, pēc skolēna noteikti
atbrauks kaimiņu pašvaldība.
Arī pašvaldību transporta maršruti, pēc Valsts kontroles revīzijā
secinātā, tiek plānoti, neizvērtējot, vai skolēnam nokļūšanai skolā ir ērti
pieejams sabiedriskais transports un cik tālu no skolas ir skolēna dzīvesvieta
vai sabiedriskā transporta pietura. “Daudzi skolēni spiesti celties pat
pirms pulksten 6 no rīta, lai paspētu uz skolas autobusu. Ceļā uz skolu
pavadītais laiks daudziem skolēniem ir nesamērīgi garš, bet pēc stundām nākas
ilgāku laiku gaidīt līdz autobusam, kas skolēnu atkal aizved mājās pāri visam
novadam. Tas atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz skolēnu fizisko pašsajūtu un spēju
koncentrēties mācību procesam. Turklāt skolas daudzviet nav spējušas audzēkņiem
gaidīšanas laikā pirms un pēc stundām piedāvāt jēgpilnas nodarbības vai citas
saturīgas laika pavadīšanas iespējas,” uzsvēra Valsts kontrolē.
Revīzijā atklāts, ka 25% no skolēnu pārvadāšanai izmantojamo
transportlīdzekļu sēdvietu nav aprīkotas ar drošības jostām. Transportlīdzekļos
netiek nodrošināta skolēnu pavadoņu klātbūtne un atsevišķos gadījumos tiek
pārvadāts vairāk skolēnu, nekā to pieļauj tehniskā specifikācija.
Foto: youtube.com
