Pašvaldības varētu pašas lemt par azartspēļu atrašanās vietu savā
teritorijā, izriet no otrdien valdībā iesniegtajām Finanšu ministrijas (FM)
otrreiz pārstrādātajām “Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm
2021.-2027.gadam”.
Minētās pamatnostādnes valdība bija plānots skatīt šā
gada martā, tomēr pēc vairāku ministru iebildumiem tās netika skatītas.
Ministri galvenokārt pauda iebildumus pret pašvaldību ierobežotajām iespējām
pašām pieņemt lēmumu – atļaut vai neatļaut savā pašvaldībā atvērt azartspēļu
vietas.
Pārstrādātajā pamatnostādņu versijā piedāvāts noteikt
pilnvarojumu pašvaldībām lemt par azartspēļu atrašanās vietām pašvaldības
teritorijā. Tādējādi pašvaldības attiecībā uz šo jautājumu būs tiesīgas izdot
ārējos normatīvos tiesību aktus.
Vienlaikus plānots izstrādāt un noteikt vienotus
kritērijus visām pašvaldībām azartspēļu organizēšanas vietu izvietojumam
pašvaldību teritorijā, un izveidot vienotu pašvaldību pieeju azartspēļu
organizēšanas vietu noteikšanai pašvaldības teritoriālajā plānojumā. Plānots
arī noteikt tiesības pašvaldībām nepieciešamības gadījumā izmantot minētos
vienotus azartspēļu organizēšanas vietu izvietojuma kritērijus un pieeju azartspēļu
organizēšanas vietu noteikšanai pašvaldības teritoriālajā plānojumā.
Tāpat arī plānots noteikt uzdevumu pašvaldībām
izstrādāt priekšlikumus alternatīvo brīvā laika pavadīšanas veidu integrācijai
teritorijās, kur azartspēļu zāle ir vieglāk pieejama alternatīva salīdzinājumā
ar citām brīvā laika pavadīšanas iespējām, tajā skaitā izmantojot pašvaldību
rīcībā esošo infrastruktūru.
FM atzina, ka kopumā pamatnostādņu izstrādes mērķis ir
veicināt sabiedrības interešu aizstāvību, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm
saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu
un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi.
Pamatnostādnēs ietverti rīcības virzieni sabiedrības
aizsardzības, reklāmas ierobežojumu, nelegālo un nelicencēto azartspēļu un
izložu mazināšanas, azartspēļu pieejamības ierobežošanas, nozares uzraudzības,
kā arī jaunāko nozares tendenču jautājumos.
Viens no pamatnostādņu mērķiem ir samazināt azartspēļu
un izložu problemātisko spēlētāju skaitu, paredzot konkrētai spēlētāju
kategorijai liegt iespēju piedalīties azartspēlēs un izlozēs. Tāpat rosināts
azartspēļu norises vietu teritoriālo ierobežošanu, ievērojot samērīgumu un
samazinot iespējamo tiesvedību skaitu.
Pamatnostādnēs rosināts mazināt sabiedrības motivāciju
piedalīties Latvijā nelicencēto interaktīvo azartspēļu un izložu organizētāju
piedāvātajās spēlēs. Tāpat rosināts īstenot valsts mēroga sabiedrības
informēšanas pasākumus par procesu atkarības riskiem un pieejamo palīdzību
iedzīvotājiem, kuri cieš no procesu atkarības.
No pamatnostādnēm arī izriet priekšlikums aizliegt
smēķēšanu azartspēļu zālēs un kazino, kā arī rosināts aizliegt azartspēļu
spēlēšanas laikā piedāvāt alkoholu par brīvu. Tāpat rosināts uzdot azartspēļu
un izložu organizētājiem pienākumu konstruktīvi nodalīt azartspēļu
organizēšanas vietās ēdināšanas sniegšanas pakalpojumu telpas no telpām, kurās
tiek spēlētas azartspēles.
Tāpat pamatnostādnēs rosināts noteikt vairākus papildu
kritērijus, vietām, kur aizliegts organizēt azartspēles, tostarp ēkās vai
būvēs, kur izvietotas pirmsskolas izglītības iestādes, pamata un vidējās
izglītības iestādes un 250 metru attālumā vai perimetrā no to ieejas. Rosināts
aizliegt organizēt azartspēles publiskos spēļu un rekreācijas laukumos, ka arī
250 metru attālumā vai perimetrā no to ieejas. Azartspēles rosināts aizliegt
arī dzīvojamās ēkās ārpus Rīgas centra un tā aizsardzības zonas, kā arī
dzīvojamās ēkās citās Latvijas pilsētās.
Par minētajām pamatnostādnēm plānots spriest otrdien,
29.jūnijā, Ministru kabinetā.
Foto: pixabay.com
