Tieši pēc mēneša jeb jūnija pirmajā sestdienā gaidāmajās
pašvaldību vēlēšanās vēlētāji varēs balsot jebkurā savas pašvaldības jeb sava
vēlēšanu apgabala iecirknī, kā balsošanas dokumentu izmantojot vai nu pasi, vai
personas apliecību, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura
Zaharova.
Vēlētāju uzskaitei vēlēšanu iecirkņos pirmo reizi tiks
lietots elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs.
Iecirknī vēlēšanu komisijas darbinieks ar viedierīci
noskenēs vēlētāja pases vai personas apliecības svītrkodu vai QR kodu un
pārliecināsies, ka vēlētājs ir iekļauts attiecīgās pašvaldības vēlētāju
sarakstā un ka vēlētāju reģistrā jau nav atzīmes par viņa piedalīšanos
vēlēšanās. Sistēmā balsotājs tiks atzīmēts elektroniskajā vēlētāju sarakstā,
savukārt iecirkņa komisijas darbinieks ziņas par vēlētāju ierakstīs papīra
balsotāju sarakstā, kur vēlētājam būs jāparakstās par vēlēšanu aploksnes un
vēlēšanu zīmju saņemšanu.
Ja kādu tehnisku iemeslu dēļ nebūs iespējams izmantot
tiešsaistes vēlētāju reģistru, vēlētāji varēs nobalsot reģistrācijas aploksnē.
Vēlētāju ierakstīs atsevišķā balsotāju sarakstā, kurā vēlētājs parakstīsies par
balsošanas materiālu saņemšanu. Vēlētājam kopā ar vēlēšanu aploksni un zīmēm
tiks izsniegta vēl viena aploksne – reģistrācijas aploksne, uz kuras būs
vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods. Pēc tam, kad izvēle izdarīta,
vēlētājam anonīmā vēlēšanu aploksne ar balsojumu būs jāievieto reģistrācijas
aploksnē. Reģistrācijas aploksne būs jānodod iecirkņa darbiniekam pie vēlēšanu
kastes, kurš to apzīmogos ar iecirkņa zīmogu un iemetīs vēlēšanu kastē.
Tiešsaistes vēlētāju reģistra darbībai atjaunojoties,
vēlēšanu komisija pārbaudīs, vai vēlētāja balsojums nav reģistrēts citā
iecirknī. Ja vēlējs nebūs nobalsojis citā iecirknī, balsotāju sarakstā atzīmēs,
ka balsojums ir derīgs, un to pieskaitīs. Ja vēlētājs pa šo laiku būs
nobalsojis citā iecirknī, balsojums tiks dzēsts un netiks līdzskaitīts.
Pašvaldību vēlēšanās katras pašvaldības administratīvā
teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu. Vēlēšanas notiks 41 vēlēšanu
apgabalā – jaunajās administratīvajās teritorijās – sešās ārpus novadiem
esošajās valstspilsētās un 35 novados. Piemēram, jaunveidojamais
Dienvidkurzemes novads ir viens vēlēšanu apgabals, un šī novada vēlētāji var
balsot jebkurā sev tuvākajā iecirknī vēlēšanu apgabala robežās.
Sava vēlēšanu apgabala iecirkņus ikviens vēlētājs var
noskaidrot CVK mājaslapā “www.cvk.lv” sadaļā “Vēlēšanu
iecirkņi”. Savukārt savu vēlēšanu apgabalu iespējams noskaidrot Pilsonības
un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) e-pakalpojumā “Vēlēšanu apgabala
noskaidrošana”. Uzziņas par vēlēšanu iecirkņiem un vēlēšanu apgabalu, kurā
vēlētājs reģistrēts vēlēšanām, var saņemt arī, zvanot Centrālās vēlēšanu
komisijas uzziņu tālrunim 67049999. Tālrunis strādā katru dienu no plkst.9 līdz
plkst.20.
Pašvaldību vēlēšanu diena būs jūnija pirmās nedēļas
sestdienā. Vēl pirms tam kādas stundas iepriekšējā balsošana pašvaldību
vēlēšanās notiks maija pēdējā dienā, pirmdien, un pēc pāris dienu pārtraukuma
iepriekšējā balsošana turpināsies arī jūnija pirmās nedēļas ceturtdienā un
piektdienā.
Vēlētāji, kuriem veselības stāvokļa dēļ nebūs iespējas
nokļūt vēlēšanu iecirknī, var pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā.
Pieteikt balsošanu atrašanās vietā vēlēšanu nedēļā no 31.maija varēs vēlēšanu
iecirkņos. Savukārt, ja ir iespēja iesniegumu parakstīt ar drošu elektronisko
parakstu vai nosūtīt pa pastu, tad to var iesniegt arī pašvaldības vēlēšanu
komisijai.
Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir Latvijas
un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem no 18 gadu vecuma, kuri bija
reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā
vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas (šā gada 7.martā) vai kuriem attiecīgajā
pašvaldībā pieder nekustamais īpašums. Vēlētājiem, kuri vēlas vēlēt pašvaldībā,
kur viņiem pieder nekustamais īpašums, līdz 27.maijam ir jāpiereģistrējas
balsošanai attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Pieteikt vēlēšanu apgabala maiņu
iespējams PMLP e-pakalpojumā “Vēlēšanu apgabala noskaidrošana un
maiņa” vai jebkurā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.
Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome
tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada
vēlēšanām.
Foto: no arhīva
