Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA) aicina
pārtraukt tālāku kadastrālo vērtību reformas virzību, aģentūru LETA informēja
asociācijā.
LPIAA uzskata, ka globālās krīzes apstākļos Covid-19
pandēmijas laikā saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas
izmaiņām finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra
mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji,
īrnieki, kam saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” jāmaksā
nekustamā īpašuma nodoklis.
“Uzskatām, ka daudzkārtīga kadastrālo vērtību
paaugstināšana kontekstā ar spēkā esošajām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN)
likmēm ir vērtējama kā pretvalstiska un antikonstitucionāla iniciatīva, kas
destabilizēs situāciju valstī, sagraus nekustamā īpašuma tirgu, radīs
nepanesamu nodokļu slogu sabiedrībai, padzenot no savām mājām iedzīvotājus
kuriem jau šobrīd ir grūti samaksāt NĪN. Tas ir ceļš uz sabiedrības
maksātnespēju, nabadzību un tam sekojošu piespiedu emigrāciju,” pauda LPIAA
pārstāvji.
Asociācija uzsvēra, ka mājokļa pieejamības tiesībām ir
konstitucionāls rangs, tāpēc nav pieļaujama šādu reformu iniciēšana un
īstenošana bez pamatīga finansiālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma un
sabiedrības līdzdalības.
LPIAA uzskata, ka šādai neizvērtētai un nepamatotai
kadastrālo vērtību aprēķināšanas reformai principā pat nebija jānonāk līdz
sabiedriskajai apspriešanai. Asociācija uzskata, ka tā ir kaitniecība, kas
satricinājusi sabiedrību un neapšaubāmi negatīvi atsauksies uz nekustamo
īpašumu tirgus attīstību.
“Ja tiešām kadastrālajai vērtībai jāatspoguļo
tirgus vērtība, par ko gan ir pamatotas šaubas arī profesionāļu vidū, tad
vispirms jāreformē sistēma kopumā, tostarp, pārskatot NĪN likmes, piemērošanas
kārtību, piemērojamos atvieglojumus utt., būtiski jāpilnveido kadastrālās
vērtības aprēķināšanas mehānisms, jāizstrādā individualizēta nekustamo īpašumu
objektu novērtēšanas kārtība, nevis jāpiemēro primitivizēts algoritms, vadoties
tikai pēc dažiem vispārinātiem kadastra informācijas sistēmā fiksētiem datiem
un kritērijiem,” uzsvēra LPIAA pārstāvji.
Tādēļ LPIAA aicina nepieļaut nozares iznīcināšanu un
plašas sabiedrības daļas pakļaušanu nepanesamam nodokļu slogam un tam sekojošam
nabadzības riskam un pārtraukt tālāku kadastrālo vērtību reformas virzību.
LPIAA aicina apturēt Ministru kabineta noteikumu
projekta “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un
2025.gadam” virzību un izvērtēt visu iesaistīto amatpersonu un ierēdņu
atbildību šādas iniciatīvas izstrādes un īstenošanas procesa pieļaušanā.
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija
dibināta 1999.gadā ar mērķi attīstīt nevalstisko patērētāju kustību un
koordinētu patērētāju aizsardzības sabiedrisko organizāciju tīklu Latvijā.
Asociācijas sastāvā ir desmit patērētāju aizsardzības nevalstiskās
organizācijas – juridiskas personas, kuras galvenokārt nodarbojas ar patērētāju
sūdzību izskatīšanu, projektu realizāciju un līdzdalību likumdošanā.
Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija trešdien,
29.jūlijā, nosūtījusi Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā
iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa
reformai. Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro
apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves
zemei piecas reizes – no 1,5% līdz 0,3%.
Precizētie priekšlikumi paredz noteikt, ka neapliekamo
minimumu nosaka uz katru deklarēto personu 100 000 eiro apmērā, bet vērtības
atlikumam, ja tāds ir, piemēro samazinošo koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa
kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro un tajā ir deklarējusies viena persona,
nodoklis par mājokli nebūtu jāmaksā. Ja, piemēram, mājokļa vērtība ir 300 000
eiro un tajā deklarējušās divas personas, tad nodokli rēķinātu no 20 000 eiro.
Minētais samazinošais koeficients darbotos tikai mājokļiem ar vērtību līdz 500
000 eiro.
Pēc Tieslietu ministrijas aprēķiniem, īstenojot šīs
izmaiņas, pašvaldību kopējie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa 2022.gadā
būtu vismaz 232 miljoni eiro, kamēr 2018.gadā pašvaldības faktiski iekasēja 207
miljonus eiro.
Jūlija vidū Valsts zemes dienests sabiedriskajai
apspriešanai nodeva 2022.gadam projektētās kadastrālās vērtības, kas saskaņā ar
valdības dotu uzdevumu pārrēķinātas atbilstoši nekustamo īpašumu vērtībai
tirgū. Lai šīs kadastrālās vērtības 2022.gadā stātos spēkā, tās ir jāapstiprina
Ministru kabinetā. Tieslietu ministrs iepriekš paudis nostāju, ka nevirzīs šo
projektu apstiprināšanai valdībā kamēr nav garantiju, ka tiek ieviests
neapliekamais minimums primārajam mājoklim un mazinātas nodokļu likmes
komersantiem.
Foto: no arhīva
