Ja Latvija pavasarī saņems tikai 110 000 “AstraZeneca”
vakcīnas devas plānoto 424 000 devu vietā, tad tiks būtiski samazināta iespēja
jau martā sākt masveida vakcināciju, pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem
atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Piektdien, 22.janvārī, tika saņemtas nelāgas ziņas, ka
Eiropu, arī Latviju, “AstraZeneca” vakcīnas līdz aprīlim sasniegs
ievērojami mazākā apmērā, nekā bija paredzēts iepriekš, akcentēja Pavļuts. Tas
ir saistīts ar vakcīnas ražošanas problēmām, kuras tagad tiek mēģināts risināt
Eiropas līmenī, pauda veselības ministrs.
Pavļuts skaidroja, ka aicinājis šīs situācijas
risināšanā iesaistīties Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), ārlietu
ministru Edgaru Rinkēviču (JV) un tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP). Šis
apstāklis mūs nostāda ļoti nepatīkamā situācijā, jo rēķinājāmies, ka ar šīm
vakcīnām martā varēsim sākt vakcinēšanas plašāku fāzi, uzsvēra veselības
ministrs.
Viņš atzina, ka patlaban nav pieejama precīza
informācija par to, cik liels varētu būt vakcīnas devu iztrūkums. “No
Briseles informācija ir ļoti pretrunīga. Vadāmies no citu valstu medijos
publicētās informācijas,” pauda politiķis, uzsverot, ka tiek gaidīts
Eiropas valstu un “AstraZeneca” pārstāvju sarunu rezultāts.
“Informācija, kas mūs sasedza piektdien, ir, ka
varētu būt, ka 424 000 vakcīnas devu vietā līdz aprīlim saņemtu 110 000 devu,
bet šo informāciju mēs patlaban nevaram nedz noliegt, nedz apstiprināt. Mūsu
vakcinācijas plānus tas ietekmētu samērā būtiski. Ja šie skaitļi apstiprinātos,
tas būtu samazinājums par apmēram 300 000 devu martā, kas būtiski samazinātu
iespējas sākt masveidīgāku vakcināciju jau martā,” pauda politiķis,
piebilstot, ka tāpēc visiem jāapbruņojas ar lielu pacietību, jāturpina ievērot
ierobežojumus un jāiegūst laiks, jāsamazina saslimstība, līdz vakcīnu kravas
sasniegs Latviju.
Lielbritānijas farmācijas kompānija
“AstraZeneca” piektdien brīdināja, ka tās Covid-19 vakcīnas piegādes
Eiropas Savienībai (ES) būs “mazākas, nekā sākotnēji bija gaidāms”,
jo šīs vakcīnas ražotnē ir sarucis ražošanas apjoms.
Vakcīna, kuru “AstraZeneca” izstrādāja
sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, jau tiek izplatīta Lielbritānijā, bet ES
vēl nav apstiprinājusi tās izmantošanu. Ir gaidāms, ka Eiropas Zāļu aģentūra
(EZA) 29.janvārī lems par šīs vakcīnas izmantošanas apstiprināšanu.
“AstraZeneca” paziņojumā teikts, ka
gadījumā, ja ES apstiprinās šo vakcīnu, “sākotnējie [piegāžu] apjomi būs
mazāki par gaidītajiem”, lai gan šo piegāžu sākums neaizkavēsies.
Kompānija vainoja “samazinātas ražošanas jaudas
ražotnē mūsu Eiropas piegāžu ķēdē”, bet nesniedza sīkākas detaļas.
“AstraZeneca” paziņoja, ka jebkurā gadījumā
piegādās Eiropas Savienībai “miljoniem devu”, kāpinot ražošanu
februārī un martā.
Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs veselības
jautājumos Stefans de Kērsmākers pavēstīja ziņu aģentūrai AFP, ka
“AstraZeneca” sanāksmē piektdien apstiprinājusi izmaiņas piegāžu
grafikā. “Mēs strādājam, lai uzzinātu vairāk,” viņš piebilda.
Vēl nebija zināms, cik daudz “AstraZeneca”
vakcīnas devu sākotnēji bija plānots piegādāt ES.
Kompānija pērn paziņoja, ka ir vienojusies ar EK par
400 miljonu devu piegādi. ES ir paziņojusi, ka tā nodrošinājusi kontraktus par
vairāk nekā diviem miljardiem devu, kas ir vairāk nekā pietiekami ES 450
miljoniem iedzīvotāju, ja visas šīs vakcīnas tiks apstiprinātas.
“AstraZeneca” vakcīna tiek uzskatīta par
ļoti svarīgu globālajā vakcinācijā pret Covid-19, jo to ir lētāk saražot un to
var uzglabāt ledusskapja temperatūrā.
ES līdz šim ir apstiprinājusi divas Covid-19 vakcīnas,
no kurām vienu izstrādāja ASV kompānija “Pfizer” un Vācijas uzņēmums
“BioNTech”, bet otru – ASV uzņēmums “Moderna”.
Pirmās šo vakcīnu piegādes ir bijušas mazākas, nekā
cerēja ES valstis. “Pfizer” ir paziņojusi par vakcīnu piegāžu
aizkavēšanos tuvākajās nedēļās, kam par iemeslu ir darbi galvenajā pārstrādes
rūpnīcā Beļģijā.
Jau ziņots, ka Baltijas valstu premjeri mudina EK
nodrošināt “AstraZeneca” vakcīnu pret Covid-19 piegādes pirms tās
reģistrācijas. Ar šādu vēstījumu savos mikroblogošanas vietnes
“twitter” kontos piektdien nākuši klajā Latvijas Ministru prezidents
Krišjānis Kariņš, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass un Lietuvas
premjerministre Ingrīda Šimonīte.
Ar šo paziņojumu Baltijas valstu līderi pievienojas
Austrijai, Čehijai, Dānijai un Grieķijai, kuras jau iepriekš nākušas klajā ar
šādu paziņojumu.
Foto: pixabay.com
