Pavisam drīz skolās beigsies mācību gads un bērniem būs vairāk brīvā laika – lielāks risks, ka viņi var meklēt kādu nodarbi, kas var būt neapdomīga. Tāpēc vecāki aicināti interesēties par savu atvašu gaitām.
Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 3.nodaļas vecākais inspektors Valentīns Girdo stāsta, ka meklēšanā ik gadu tiek izsludināti aptuveni 80 nepilngadīgie. Šogad tādu bijis jau 35, un faktiski visi ir atrasti. Patvērumu meklē pie draugiemPārsvarā jaunieši klaiņo vecumā no 11 līdz 17 gadiem. Visbiežāk tie ir bērnu namu un sociālo aprūpes centru audzēkņi, kam piemīt nosliece uz klaiņošanu.«Ar šiem gadījumiem ir vieglāk, mēs jau zinām, kur viņus varētu atrast,» teic V.Girdo. Tomēr nereti no mājām aiziet atvases, kuriem ģimenē ir problēmas. Viņi visbiežāk patvērumu meklē pie draugiem.«Ja vecākiem nav labs kontakts ar savām atvasēm, meklēšanas procesā ir grūtāk, jo viņi nezina, pie kā pazudušais varētu būt aizgājis,» vērtē policijas darbinieks. Svarīgi – attiecības ģimenēV.Girdo uzsver, ka viens no iemesliem bērnu pazušanā ir mazā kontrole no vecāku puses. Dzīvē darbs nav svarīgākais, un ir jāatrod laiks arī bērniem. Ģimenē ir svarīgi sarunāties ar bērniem, zināt par viņu gaitām, draugiem, jo tas nepieciešamības gadījumā palīdz meklēšanā. Viņš piebilst, ka ir arī gadījumi – bērns aiziet pie sava vienaudža, lai paspēlētu kādu datorspēli vai kaut ko citu, bet vecākiem par aiziešanu viņš nepasaka, jo apzinās – vecāki nelaidīs. Bērni neiedomājas, ka nodara ļoti lielu sāpi saviem vecākiem.Pārbauda visas versijasPārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece teic, ka šajā darbā brīvdienu nav: «Ja kāds ir pazudis un tiek saņemts ziņojums, netiek skatīts, vai tā ir brīvdiena vai darba dienas beigas, un uzreiz tiek sākta meklēšana.»Daudzi vecāki iesaistās meklēšanā un lūdz arī ekstrasensu palīdzību.«Mēs nevaram liegt viņiem šo iespēju. Kaut gan ne reizi nav piepildījies «gaišo prātu» teiktais, tomēr vienmēr pārbaudām arī šo versiju, lai gan tas aizņem daudz laika,» piebilst V.Girdo.Jāziņo uzreizJa tomēr nelaime ir notikusi, par to policijai jāziņo pēc iespējas ātrāk, tiklīdz tas konstatēts. Iesniedzot paziņojumu, jābūt arī pazudušā fotogrāfijai, jo ar aprakstu vien nepietiek. V.Girdo stāsta, ka ir arī gadījumi, kad vecāki paziņo par bērna pazušanu, bet turpina savus iesāktos darbus, kas mēdz būt sekundāri, un meklēšanā neiesaistās. «Bet kurš tad zinās labāk, ja ne pats vecāks! Jo fotogrāfijā bērns var izskatīties pavisam citādāk nekā dzīvē,» teic policists un norāda, ka nepietiek ar iesnieguma nodošanu, jāpalīdz arī pašiem.Ja iedzīvotājs ir «sazīmējis» kādu pazudušu personu, jāinformē policija, kā arī jāvadās pēc situācijas, vai nav nepieciešams viņu aizkavēt. V.Girdo uzsver, ka bez sabiedrības atbalsta neiztikt, savukārt policistam nereti nākas iejusties arī psihologa lomā – uzsākt sarunu, pārliecināt bērnu par atgriešanos mājās.
