Pēc 15.novembra izglītības nozarē strādājošie darbu klātienē varēs
turpināt tikai ar sadarbspējīgu Covid-19 pārslimošanas vai vakcinēšanās
sertifikātu, otrdien nolēma Ministru kabinets.
Līdz 15.novembrim mācības, izņemot augstskolās un
koledžās, un bērnu uzraudzību klātienē varēs sniegt arī personas, kas pēdējo 48
stundu laikā ir veikušas Covid-19 RNS testu, pēdējo sešu stundu laikā veikušas
antigēna testu vai veikušas rutīnas skrīninga testu, un tas ir negatīvs.
Koledžās un augstskolās studiju programmas nemainīgi
turpinās īstenot tikai epidemioloģiski drošā vidē, proti, tiki ar Covid-19
vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Līdz novembra vidum izglītības iestādes turpinās
organizēt nodarbināto testēšanu sadarbībā ar laboratoriju, kura veic Covid-19
testus, un nodos attiecīgajai laboratorijai nodarbināto datus.
Vienlaikus valdība noteikusi pienākumu obligāti
vakcinēties konkrētām profesijām – izglītībā strādājošajiem, tai skaitā
pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības un augstākās
izglītības pakāpē nodarbinātajiem, neformālās izglītības un pedagogu
profesionālās kompetences pilnveides programmās nodarbinātajiem, koledžās un
augstskolās studējošajiem, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, kas līgumattiecību
izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamiem.
Izglītības darbinieki, kuri ir sākuši vakcinācijas
procesu ar kādu Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētu vakcīnu, bet to nav pabeiguši,
tiks nodrošināti ar valsts apmaksāts rutīnas skrīningu līdz 15.novembrim.
Savukārt izglītības nozarē strādājošie, kas nebūs sākuši vakcināciju pret
bīstamo vīrusu, no 11.oktobra līdz 15.novembrim rutīnas skrīningu segs no
saviem personīgajiem līdzekļiem.
Lai arī valdībā nolēma jauno regulējumu atbalstīt,
izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) izteica aicinājumu
Ministru kabinetam nenoteikt konkrētu datumu – 15.novembri -, no kura
izglītības nozarē darbu varēs turpināt tikai ar Covid-19 sertifikātu.
Ministre atklāja, ka ir divējādās sajūtās – no vienas
puses ministre pilnībā atbalsta vakcināciju pret bīstamo vīrusu, bet no otras –
politiķei ir bažas, ka konkrēta datuma noteikšana radīs sekas izglītības
nozarē, jo Ministru kabineta noteikumi neparedz nekādas darba alternatīvas
nevakcinētajiem darbiniekiem.
Muižniece aicināja Ministru kabinetu vispirms noteikt
darba devējiem alternatīvas, ko darīt ar nevakcinētajiem darbiniekiem. Pretējā
gadījumā, īpaši pirmsskolas izglītības līmenī, trūks speciālistu, kas varēs
klātienē turpināt darbu.
Viņa atgādināja, ka skolu direktoriem nav tiesību
sludināt informāciju par vakanci, ja izglītības iestādē strādājošajam vēl ir
līguma attiecības. “Nebūs tādas audzinātājas bērnudārzā, kas caur
“Zoom” pieskatīs bērnus. Tas nav ne mērķis ne arī normālas
mācības,” sacīja Muižniece.
Vienlaikus Muižniece skaidroja, ka jārēķinās ar tādiem
gadījumiem, kas speciāli proaktīvi nevakcinēsies līdz 15.novembrim, noliktajā
datumā par to informēs skolas direktoru, un tad skolu direktors “varēs
plēst matus”. Pat ja skolotājs dodas dīkstāvē, izglītības iestādes
vadītājam jādomā, kā nodrošināt kvalitatīvas mācības.
Ministres viedoklim pievienojās arī Latvijas
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga
Vanaga, kura piebilda, ka nedrīkst pieļaut slodzes pieaugumu tiem skolotājiem,
kuri savu vakcinācijas pienākumu ir izpildījuši. Viņa uzsvēra, ka tas nebūtu
godīgi palielināt vakcinēto pedagogu slodzi, par to neparedzot “nevienu
eiro centu”.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis
skaidroja, ka tas nav Ministru kabineta spēkā regulēt Darba likumu. Viņš
sacīja, ka nodarbinātības jautājumos ir jāgroza likumdošana, izstrādājot
likumprojektu, un jābūt Saeimas lēmumam.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)
uzsvēra, ka mērķis nav neko apgrūtināt – mērķis ir meklēt risinājumus, lai
saslimstības pieauguma un slimnīcu noslodžu palielinājuma dēļ nebūtu jāslēdz
skolas.
Premjers uzsvēra, ka visdrošākais veids ir vakcinācija
pret Covid-19, jo arī pie pārslimošanas ir augsts risks piedzīvot smagas sekas
un beigties traģiski.
Kariņš LIZDA vadītājai norādīja, ka arodbiedrība
aicina ļaut strādāt nevakcinētiem pedagogiem, jo pretējā gadījumā skolotāja
vakance būs tukša, taču premjers mudināja domāt arī par to, ko darīt, ja
skolotājs smagi saslims ar Covid-19?
Atbildot uz Muižnieces aicinājumu, Labklājības
ministrijai, Tieslietu ministrijai un Valsts kancelejai uzticēts 13 dienās
izstrādāt vadlīnijas darba devējiem situācijām, kas paredz darbinieku atlaišanu
gadījumos, ja tie nav vakcinēti, kā arī iespēju laicīgi izsludināt konkursus uz
vakantajām vietām, kas atbrīvosies pēc nevakcinēto darbinieku atbrīvošanas no
darba. Risinājumi jārod esošajā likumdošanā.
Vienlaikus Ministru kabinets vienojās, ka izglītības
iestādes sāks gaisa kvalitātes monitoringu, tiklīdz tām būs pieejami gaisa
kvalitātes mērītāji. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gaisa kvalitātes
mērītājus ap 14 000 klašu nodrošinās ar novembri.
Turpmāk Pedagoģiski medicīniskā komisija klātienē
epidemioloģiski drošā vai daļēji drošā vidē sniegs atzinumus par izglītojamam
atbilstošu izglītības programmu. Izņēmuma gadījumā komisijas sēdē izglītojamais
un viņa likumiskais pārstāvis varēs piedalīties arī bez vakcinācijas vai
pārslimošanas sertifikāta vai bez apliecinājuma par negatīvu testa rezultātu,
ja par minēto faktu iepriekš būs informēta komisija.
Noteikumi stāsies spēkā 11.oktobrī.
Foto: no arhīva
