Ministru kabinets ceturtdien ārkārtas sēdē atbalstīja ieceri ļaut
valdībai elastīgāk reaģēt uz Covid-19 ietekmes mazināšanu pēc ārkārtējās
situācijas beigām 9.jūnijā.
Valdība izskatīja Tieslietu ministrijas (TM)
sagatavoto Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumprojektu, kurā
paredzēts tiesiskais ietvars pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas Latvijā.
TM norādīja, ka šā gada 9.jūnijā tiks atcelta
ārkārtējā situācija valstī, kas noteica virkni ierobežojošu un aizliedzošu pasākumu,
kas bija vērsti uz Covid-19 izplatības ierobežošanu. Lai uzturētu sasniegto
Covid-19 izplatības ierobežošanā un pasargātu sabiedrību no atkārtota Covid-19
uzliesmojuma, TM uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt piesardzību, tai skaitā
ievērot fizisku distancēšanos un novērst cilvēku pārmērīgu pulcēšanos.
TM atzina, ka epidemioloģiskās drošības nolūkā šobrīd
visus ierobežojumus, kas noteikti sakarā ar Covid-19 izplatību, nav iespējams
atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām. Ņemot vērā Covid-19 izplatības
mainīgo un grūti paredzamo raksturu, TM ieskatā, Saeimai likuma līmenī būtu
jāizšķir tikai būtiskākie jautājumi, ietverot pienācīgu deleģējumu Ministru
kabinetam elastīgi reaģēt, apkarojot Covid-19 slimības izplatību.
Vienlaikus ministrija piebilda, ka gadījumā, ja
nākotnē epidemioloģiskā situācija tomēr būtiski pasliktinās, var rasties
nepieciešamība atkārtoti izsludināt ārkārtējo situāciju.
No valdībā atbalstītā likumprojekta mērķa izriet, ka
ir jāatjauno vispārējā tiesiskā kārtība pēc ārkārtējās situācijas noteiktā
termiņa beigām. Likumprojekts nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus
un valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus valsts
apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.
No regulējuma izriet, ka, nosakot nepieciešamo
pasākumu kopumu, tiek piemēroti trīs vispārējie principi. Pirmais princips ir
cilvēktiesību ierobežošanas minimizēšana, kad personu tiesības tiek ierobežotas
tikai tad, ja nav citu alternatīvu pasākumu, kas efektīvi aizsargā sabiedrības
veselību un drošību. Otrs princips paredz sabiedrības veselības apdraudējuma
mazināšanu, kad piesardzības pasākumi tiek noteikti, izvērtējot Covid-19
infekcijas izplatības draudus Latvijā un ārvalstīs. Trešais princips paredz
publisku un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu pieejamību, proti, piesardzības
pasākumi nedrīkst liegt pakalpojumu pieejamību vispār, to ierobežošana ir
pieļaujama tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams pakalpojumu sniegšanā un
saņemšanā iesaistīto personu veselībai un drošībai.
Likumprojekts arī paredz, ka valsts institūcijas
iespēju robežās turpina sniegt pakalpojumus attālināti, atjaunojot pakalpojumu
saņemšanu klātienē tikai gadījumos, ja tos nav iespējams sniegt attālināti.
Likumprojektā arī paredzēts, ka Covid-19 infekcijas
izplatīšanās vai to draudu gadījumā epidemioloģiskās drošības nolūkos Ministru
kabinets varēs noteikt pulcēšanās ierobežojumus, kā arī ierobežojumus
pārvadājumu, izglītības procesa organizēšanas, sporta un citās jomās.
No likumprojekta arī izriet, ka izglītības iestāžu
akreditācija, kā arī izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības
novērtēšana tiek pagarināta līdz 2020.gada 31.decembrim.
Likumprojektā arī iekļauti īpašie nosacījumi tiesu
sistēmas, valsts un pašvaldību iestāžu darbībai un pakalpojumu saņemšanai,
kriminālsodu izpildes īpašie nosacījumi, kā arī sociālo un veselības
pakalpojumu nodrošināšanas nosacījumi.
Likumprojektā arī paredzēts sods par likuma un
Ministru kabineta noteikumos paredzēto izolācijas vai karantīnas vai pulcēšanās
ierobežojuma neievērošanu. Šādos gadījumos varēs piemērot naudas sodu
fiziskajai personai no desmit eiro līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai –
no 140 eiro līdz 5000 eiro.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns
(JKP) atzīmēja, ka koronavīruss sabiedrībai nodara daudzveidīgu kaitējumu, gan
veselībai, gan ekonomikai. Tādēļ pašreizējā brīdī ierobežojumi jāatceļ gudri,
droši un ātri. “Mūsu tiesību sistēmā pastāv varu dalījums un garantētas
brīvības, mums jāsper nākamais solis un jāpieņem jauns likums, kas nodrošinās
tiesisko stabilitāti un sabiedrības veselības drošību arī pēc tam, kad valstī
varēs atcelt ārkārtējo situāciju,” sacījis ministrs.
Bordāns arī atzīmējis, ka visus
sakarā ar Covid-19 izplatību saistītos ierobežojumus nav iespējams atcelt uzreiz
līdz ar ārkārtējās situācijas beigām. Attiecīgi viņš norādījis, ka atsevišķiem
ierobežojumiem būs nepieciešams pārejas laiks. Tāpēc jaunajā likumā noteikti
privātpersonu tiesību samērīgi ierobežojumi un sabiedrības interesēm atbilstošs
valsts institūciju darbs saistībā ar Covid-19 izplatību. “Mūsu kopīgais
mērķis – kļūt ekonomiski aktīviem un nodrošināt sabiedrības veselības drošību.
Iziesim no krīzes atbildīgi,” teicis Bordāns.
Gala lēmumu par minēto likumprojektu pieņems Saeima.
Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs likums
“Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar
Covid-19 izplatību”.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību
Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija no marta vidus līdz 9.jūnijam.
Foto: no arhīva
