Atbilstoši Augstskolu likuma grozījumiem, kas nosaka jaunu tipoloģiju, un
plānotajai augstskolu pārvaldības reformai 27 Latvijas augstskolām tiks
piemērots jauns tips, otrdien nolēma Ministru kabinets.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka tips ir noteikts,
izvērtējot 16 valsts augstskolu un 11 juridisko personu dibināto augstskolu
atbilstību zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo
zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas statusam.
Zinātnes universitātes tips tiks piemērots Latvijas Universitātei, Rīgas
Tehniskajai universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei un Rīgas
Stradiņa universitātei.
Mākslas un kultūras universitātes tipu piemēros Latvijas Kultūras
akadēmijai, Latvijas Mākslas akadēmijai un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas
akadēmijai.
Lietišķo zinātņu universitātes statuss būs Daugavpils Universitātei un
Liepājas Universitātei.
Savukārt lietišķo zinātņu augstskolas tips būs Baltijas
Starptautiskajai akadēmijai, Banku augstskolai, Biznesa augstskolai
“Turība”, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolai
“RISEBA”, Ekonomikas un kultūras augstskolai, Informācijas sistēmu
menedžmenta augstskolai, Latvijas Jūras akadēmijai, Latvijas Kristīgai
akadēmijai, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai, Lutera akadēmijai, Rēzeknes
Tehnoloģiju akadēmijai, Rīgas Aeronavigācijas institūtam, Rīgas Ekonomikas
augstskolai, Rīgas Juridiskajai augstskolai, Transporta un sakaru institūtam,
Ventspils augstskolai un Vidzemes augstskolai.
IZM uzsver, ka, nosakot augstskolām atbilstošo tipu, ir ne tikai mehāniski
ņemti vērā rādītāji un tiem atbilstoši sasniegtās vērtības, bet arī ņemtas vērā
iespējas sasniegt šos rādītājus līdz 2025.gada nogalei. Katram augstskolas
tipam ir atšķirīgi augstskolas darbības mērķi, stratēģiskās specializācijas
mērogs, kā arī atšķirīgi augstskolas uzdevumi, kas augstskolai izvirzīti tās
mērķu sasniegšanai.
Akadēmiskās informācijas centrs no 2022.gada 1.janvāra līdz 2024.gada
31.decembrim izvērtēs Izglītības iestāžu reģistrā līdz 2021.gada 15.augustam
reģistrēto augstskolu atbilstību dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam.
Ja Akadēmiskās informācijas centrs konstatēs, ka augstskola neatbilst
dibinātāja noteiktajam tipam, tas izteiks priekšlikumu dibinātājam noteikt citu
augstskolas tipu. Ja augstskolas dibinātājs līdz 2025.gada 31.decembrim
nepieņems lēmumu par augstskolas tipa maiņu, augstskola zaudēs tiesības
izsniegt valstiski atzītu diplomu.
Tāpat, ja augstskola līdz 2024.gada 31.decembrim neiesniegs Akadēmiskās
informācijas centram pieteikumu ar lūgumu izvērtēt tās atbilstību noteiktam
augstskolu tipam, tā zaudēs tiesības izsniegt valstiski atzītu diplomu.
LETA jau ziņoja, ka 16.augustā stājas spēkā grozījumi Augstskolu likumā,
kas paredz augstskolu pārvaldības reformas ieviešanu, dalot augstskolas jaunā
tipoloģijā un mainot to iekšējās pārvaldības modeli. Atbalstītā redakcija
paredz augstskolas iedalīt trīs veidos – zinātnes universitātes, lietišķo
zinātņu universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, kā arī mākslu un kultūras
universitātes, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus.
Grozījumi paredz ieviest arī jaunu iekšējās pārvaldības institūciju –
augstskolas padomi. Paredzēts, ka tā būs atbildīga par augstskolas attīstības
stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa uzraudzību.
Lielākās debates saistībā ar Augstskolu likuma grozījumiem izcēlās par
studējošo skaita kritēriju zinātnes universitātēm, kuru vēlāk gan atmeta, kā
arī augstskolās ieviešamajām padomēm.
Virkne deputātu un nozares pārstāvju iebilda studējošo skaita kritērijam,
sakot, ka tas ir nepamatots, un vistiešāk ietekmēs Daugavpils un Liepājas
universitātes. Tāpat sākotnēji zināma pretestība bija arī pret padomēm, jo
nebija skaidrs, kādu funkciju tās pildīs un cik liela loma paliks pārējām
augstskolu institūcijām, piemēram, satversmes sapulcei, senātam un rektoram.
Vienlaikus augstākās izglītība sistēmas pārvaldības reforma bija iecerēta,
likvidējot Augstākās izglītības padomi (AIP). Šī iecere izraisīja ļoti lielu
sašutumu nozarē, un galu galā parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes
komisija vēl nelēma par AIP likteni.
Līdzīgi arī jautājumā par koledžām komisija vēl nenonāca pie vienota
slēdziena, lemjot, ka pie šīs diskusijas deputāti atgriezīsies vēlāk.
Izglītības un zinātnes ministrijas iecere paredz, ka koledžu darbību turpmāk
pamatā regulēs Profesionālās izglītības likums.
Foto: no arhīva
