Otrdien pēc trīs stundu debatēm Saeimas Administratīvi
teritoriālās reformas komisija atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu apvienot Jelgavu ar abiem kaimiņu –
Jelgavas un Ozolnieku – novadiem, novēroja aģentūra LETA.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS),
aizstāvot pilsētas tiesības palikt kā atsevišķai administratīvi teritoriālajai
vienībai, saglabājot valsts nozīmes statusu, klāstīja, ka pašlaik Jelgavai ir
liela pārnovadu ietekme. Pilsēta esot kultūras, zināšanu, loģistikas centrs,
universitātes pilsēta, nodrošina darba vietas iedzīvotājiem no kaimiņu un arī
tālākiem novadiem.
Pilsētas mērs arī uzskata, ka, pilsētu apvienojot ar
abiem kaimiņu novadiem, pārnovadu ietekme samazināsies. Turpretī palielināsies
pašvaldības pakalpojumi izmaksas pilsētas iedzīvotājiem, samazināsies
starptautiskā atpazīstamība, Eiropas Savienības fondu pieejamība, domā Rāviņš.
Neticību vairāku deputātu vidū izraisīja Rāviņa
teiktais, ka dažādu pašvaldību informatīvo sistēmu salāgošana, pēc pašvaldības
aplēsēm, varētu izmaksāt pat piecus miljonus eiro.
Pret visu trīs pašvaldību apvienošanu bija arī
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS). Viņš uzskata, ka
vietvara spēj pildīt tai noteiktās funkcijas, turklāt, neskatoties uz lielo
pagastu skaitu, visu teritoriju attīstība notiek vienmērīgi. Tieši nevienmērīga
teritoriju attīstība, pēc Caunes paustā, ir viens no plānotās reformas
draudiem.
Viņš arī salīdzināja vairākus novada rādītājus,
piemēram, attīstības līmeņa indeksu, ieņēmumu apmēru uz vienu iedzīvotāju, ar
pašvaldībām, kuras reformas neskars, uzsverot, ka vairākos aspektos Jelgavas
novads pārspējot Līvānu vai Daugavpils novadus. Arī iedzīvotāju skaita kritums
novadā esot mazāks.
Pārmetumus reformai veltīja arī Ozolnieku novada domes
priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA). Viņš minēja vairākus kritērijus, kuros
novads pārspējot Jelgavas novadu un pilsētu, aizstāvot Ozolnieku novada
tiesības pastāvēt atsevišķi. Turklāt novads pēdējos piecos gados ne vienmēr ir
saņēmis dotāciju no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kas apliecinot, ka novads
var pastāvēt atsevišķi.
Viņš arī pauda šaubas, ka, apvienojot trīs
pašvaldības, visiem skolēniem tiks nodrošinātas brīvpusdienas, kā tas pašlaik
ir Ozolnieku novadā.
Savukārt parlamentāriete Regīna Ločmele-Luņova (S)
pauda bažas, ka sociālajā jomā zaudētāji būs Jelgavas novada iedzīvotāji, jo novadā
“sociālā pakete” esot labāka nekā pilsētā.
Viņa arī nespēja saprast, kāpēc Liepājai, Rēzeknei un
Daugavpilij reformas gaitā plānots saglabāt atsevišķas pašvaldības statusu, bet
Jelgavai tas ir liegts. Šādu lēmumu viņa sauca par politisku.
Savukārt Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS)
aicināja kolēģus neapvienot pašvaldības, jo Jelgava esot visa reģiona
dzinējspēks. Viņš arī solīja, ka aicinās iedzīvotājus demokrātiskā veidā,
rīkojot protesta akcijas, paust savu viedokli pret pašvaldību apvienošanu.
Protesti varētu būt lielāki nekā iepriekš Saulkrastos notikušie, prognozēja
deputāts.
Emocionāla komisijas sēdē izvērtās Jelgavas novada
iedzīvotājas, zemnieces Ināras Mālkalnes uzruna. Viņa aicināja deputātus domāt
par iedzīvotājiem un, pirms lemt, atbraukt uz novadu.
Diskusiju noslēgumā deputātu vairākums nobalsoja pret
visu trīs pašvaldību kā atsevišķu administratīvi teritoriālo vienību
saglabāšanu.
Komentējot deputātu balsojumu, Jelgavas novada
izpilddirektore Līga Lonerte atgādināja, ka savulaik, kad VARAM ministra
padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis, kurš
komisijā pārstāv ministriju, startējis vēlēšanās novadā, viņa politiskais spēks
solījis jaunas rūpnīcas. Nekas no solītā neesot izpildīts, un tāpēc arī par
VARAM solījumiem saistībā ar reformu rodas šaubas.
Jau ziņots, ka Saeimas Administratīvi teritoriālās
reformas komisija šodien turpina otrajam lasījumam gatavot Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta pielikumu par jaunveidojamajām
novadu pašvaldībām un uzklausa Zemgales reģiona pašvaldību vadītājus.
Sēdē viedokļus aicināti sniegt pašvaldību vadītāji no
Auces, Dobeles, Engures, Jaunpils, Jelgavas, Kandavas, Ozolnieku, Tērvetes un
Tukuma novadiem, kā arī Jelgavas pilsētas domes.
Foto: no arhīva
