. Pedagogi rosina atlikt 2019./2020.mācību gada centralizēto
eksāmenu kārtošanu un aizvietot tos ar mācību gada atzīmi, jo pedagogu, skolēnu
un visas sabiedrības veselības drošība šobrīd ir prioritāte, izriet no Latvijas
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktās pedagogu
aptaujas.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja arodbiedrības sabiedrisko
attiecību speciālists Guntis Meisters, skolotāju ieskatā šo lēmumu nepieciešams
pieņemt pēc iespējas ātrāk, lai mācību procesā iesaistītie var laikus plānot un
īstenot attiecīgas izmaiņas savā darbā.
Skolotāji arī aicina nepieļaut izglītības iestādēs
strādājošo tehnisko darbinieku situācijas pasliktināšanos, jo prakse rādot, ka
darba devēji izdara spiedienu, lai nodarbinātie piekristu ikgadējam
apmaksātajam vai bezalgas atvaļinājumam.
Tāpat LIZDA aicina pašvaldības pievērst uzmanību tam,
ka nepieciešams papildus atbalsts izglītības iestādē, lai pedagogiem noteiktu
darba laika robežas un panāktu to ievērošanu no izglītojamo un vecāku puses. Pedagogi
aptaujā akcentē ļoti lielu darba slodzi pie datora, tāpēc LIZDA rosina
pašvaldībām apzināt pedagogu darba vietu atbilstību Darba aizsardzības likuma
prasībām.
Kas attiecas uz projektu “Tava klase”, tad
kopumā pedagogi to vērtē kā labu papildus interaktīvu mācību rīku, tomēr
arodbiedrība aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) publiski paust
viedokli, ka tas ir brīvprātīgi izmantojams un izglītības iestādes pašas
nosaka, vai un cik lielā mērā mācību procesa realizēšanai tas tiek izmantots.
Vienlaikus LIZDA lūdz IZM steidzamības kārtā izvērtēt
priekšlikumus un prasīt papildus finansējumu, lai nodrošinātu atbalsta
mehānismus kvalitatīvāka attālinātā mācību procesa nodrošināšanai.
Tāpat skolotāji pieprasa garantijas, ka
2019./2020.mācību gadā pedagogiem noteiktā darba samaksa saglabāsies līdz
31.augustam.
Minētos priekšlikumus attālinātā mācību procesa
pilnveidošanai ārkārtējās situācijas apstākļos LIZDA ir nosūtījusi ministrijai
un pašvaldībām.
Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka,
viņasprāt, šobrīd nacionālā līmenī rūpējas par daudzu profesiju pārstāvjiem,
bet pedagogiem ar paaugstinātu darba slodzi nav pietiekama profesionālā un
finansiālā atbalsta.
“Finansējums tiek atrasts daudzu jautājumu
risināšanai no četriem miljardiem eiro, bet nacionālā līmenī nevar nodrošināt
pedagogiem kaut daļēju izdevumu kompensēšanu par paaugstinātajiem interneta un
telefona rēķinu izdevumiem, privāto datoru un telefonu izmantošanu darba
vajadzībām,” uzskata Vanaga.
Vanaga arī atgādināja, ka daudzi pedagogi ir arī
vecāki, kuriem jāuztur savas ģimenes, un viņas ieskatā nav pieļaujams, ka
ģimenes budžeta līdzekļi jālieto ilgstoši darba vajadzībām. Arī skolēnu ģimenēm
būtu jākompensē izdevumi par internetu, uzskata arodbiedrības vadītāja.
Jau ziņots, ka kopumā LIZDA elektroniskajā aptaujā par
problēmām un priekšlikumiem attālinātā mācību procesa pilnveidošanā piedalījās
5003 respondenti, kuri pozitīvi vērtē dažādus mācību procesa organizācijas
aspektus, tomēr kritiskāki vērtējumi ir konstatēti par pedagogu profesionālo
dzīves kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem.
Pētījuma dati apstiprina, ka gandrīz visi pedagogi
uzskata, ka attālināta mācību procesa organizēšanai nepieciešami papildus laika
resursi, salīdzinot ar mācību procesu klātienē. Ceturtā daļa aptaujāto pedagogu
jeb 1196 skolotājs apliecinājis, ka viņu darba apstākļi saistībā ar attālināta
darba organizēšanu ir pasliktinājušies salīdzinājumā ar pedagoģisko darbu
klātienē.
Vienlaikus aptaujā norādīts, ka pedagogiem ir radušās
papildus mājsaimniecības izmaksas, jo mācību procesa nodrošināšanai pedagogi
visbiežāk izmantoto interneta un telefona pieslēgumu, ko apmaksā no saviem
privātajiem līdzekļiem.
Foto: no arhīva
