«Likums nav mūsu pusē. Tas nozīmē, ka Jelgavas rajona skolotājiem turpmākajos astoņos mēnešos ir jāiztiek septiņu mēnešu finansējumu,» piektdien Jelgavas rajona skolu pārstāvjiem teica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Krastiņš.
Lauku skolotāju pārrunas ar LIZDA vadību bija rosinājis jautājums par skolotāju algām. Proti, sakarā ar teritoriālo reformu, no 1.septembra lauku skolas sāks finansēt jaunizveidotie Jelgavas un Ozolnieku novadi. Tādēļ tagad pašreizējām pašvaldībām augustā ir par šo pēdējo mēnesi skolotājiem ir jāsamaksā, taču bez ietaupījumiem to nevar izdarīt, jo gadu gadiem skolotājiem algas ir maksātas par iepriekšējo nevis kārtējo. J.Krastiņš atzīst, ka 1994.gadā pieņemtais «Likums par valsts budžetu un finanšu vadību», prasīja, lai skolas jau tolaik pārietu uz maksāšanu par kārtējo mēnesi, bet «pustreknajos gados» tas palika nemanīts, un tagad ekonomiskās lejupslīdes apstākļos nākas savilkt jostu. «Ministriem gan algas samazinātas netiek,» zālē iebilda kāda skolotāja. LIZDA darbiniece Baiba Bašķere brīdināja, ka sāpīgs drauds lauku skolām ir Starptautiskā valūtas fonda aktualizētais ieteikums, ka «nauda seko skolēnam» nevis skolotāja darba tarifikācijas princips, kā tas ir patlaban. Tā radīsies situācija, ka būs izdevīgi apvienot paralēlklases un skolotāji paliks bez darba. Tādēļ skolotāji tika aicināti būt rosīgāki politikā, lai jaunizveidotie novadi būtu lauku skolu lietās saprotoši.
