Pedagogu algu palielināšanas grafika īstenošana varētu aizkavēties tikai uz
četriem mēnešiem, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes”
pieļāva izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Ministre vēlreiz atgādināja, ka pedagogu algu palielinājums arvien ir
prioritāte, par kuru ministrija domās nepārtraukti. “Vakar pedagogu algu
palielināšanas grafika jautājums tika pārrunāts ar Ministru prezidentu un
Finanšu ministru, tādējādi vienojoties, ka nepieciešamais finansējums solītajai
algu palielināšanai ir jāatrod,” stāstīja ministre.
Tikmēr viņa atgādināja, ka brīdī, kad tika pieņemts atalgojuma grafiks, tad
kā potenciālie finansējuma avoti algu palielināšanai tika minēti daži faktori,
proti, valsts un pašvaldību finansējuma pieaugums un skolu tīkla optimizācija.
Tomēr neviena no minētajām pozīcijām netika konkretizēta, tāpēc papildu
finansējuma iegūšana ir atkarīga no tā, kā nākotnē attīstīsies minētās
pozīcijas.
“Piemēram, joprojām valstī nav aprēķinu, cik skolas tiks optimizētas,
kādi ir aprēķini, kas tiks iegūts? Tāpēc šodien izsūtīsim vēstules pašvaldībām
ar diviem jautājumiem un viens no tiem būs par to, kādu nākotni tās redz savām
skolām, domājot par izglītības attīstību. No pašvaldību atbildēm aprīlī vai
maijā mēs sapratīsim un, iespējams, beidzot iegūsim aprēķinus un statistiku par
reālo situāciju. Tad arī būs skaidra tālākā ministrijas rīcība,” stāstīja
ministre.
Reaģējot uz pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nepildīšanu,
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) izsver iespēju
rīkot protesta akciju, aģentūrai LETA pastāstīja organizācijas priekšsēdētāja
Inga Vanaga.
Trešdien, 20.februārī, notiks LIZDA ārkārtas padomes sēde. Paredzēts, ka
pirmajā daļā padome aiz slēgtām durvīm apspriedīs aktuālos jautājumus, savukārt
pēc tam runāt ar arodbiedrību būs ieradušies arī valdības pārstāvji – Ministru
prezidents Krišjānis Kariņš (JV), I.Šuplinska un finanšu ministrs Jānis Reirs
(JV), kā arī Saeimas koalīcijas frakciju pārstāvji.
I.Vanaga pastāstīja, ka vēl janvārī, saņemot pirmos signālos par to, ka
nākamā gada budžetā varētu nebūt iekļauti papildu līdzekļi pedagogu darba
samaksas celšanai, ko paredz iepriekš valdībā apstiprinātais pedagogu darba
samaksas paaugstināšanas grafiks, atsevišķi LIZDA padomes locekļi izteikuši
ierosinājumu domāt par aktīvākām rīcībām, tostarp protesta akciju. Toreiz
pieņemts lēmums sagaidīt jaunās valdības apstiprināšanu, lai saprastu, vai
bažas apstiprināsies.
Tā kā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku šogad pildīt nav
plānots, LIZDA ārkārtas padomē tiks diskutēts par iespēju pedagogiem
apvienoties protesta akcijā, tajā pieprasot normatīvajos aktos noteiktā
izpildi.
Kā ziņots, pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā,
izriet no K.Kariņa iepriekš sacītā žurnālistiem. Saistībā ar agrāk Saeimas
pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz “vēl lielākiem algas
paaugstinājumiem pedagogiem”,- šis process attieksies uz 2020.gada
budžetu, “kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt
budžetu”, skaidroja K.Kariņš.
Līdz ar to netiks īstenots iepriekš valdības apstiprinātais grafiks, kurš
paredzēja pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes
vispārējā izglītībā, tostarp pirmsskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā
izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās.
Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 eiro
2019.gada septembrī bija plānots celt līdz 750 eiro, 2020.gada septembrī – līdz
790 eiro, 2021.gada septembrī – līdz 830 eiro un 2022.gada septembrī – līdz 900
eiro. Grafiks paredzēja arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša
darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2019. līdz 2022.gadam.
I.Šuplinska solīja, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšana būs Izglītības
un zinātnes ministrijas pirmā prioritāte 2020.gadā.
Foto: no arhīva
