Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku
arodbiedrības (LIZDA) padome šodien nolēma sākt streika procedūru, jo nav
guvusi pārliecību, ka valdība šogad izpildīs pedagogu darba samaksas
paaugstināšanas grafiku.
Tas nozīmē, ka tuvākajās nedēļās LIZDA
reģionālajās arodorganizācijās tiks lemts par atbalstu streikam, tā iespējamo
formātu un laiku. Pēc tam notiks LIZDA padomes sēde, kas plānota 17.aprīlī.
Pagaidām tiek pieļauta iespēja streiku rīkot septembrī, taču par tā konkrētu
norises formu un laiku vēl tiks lemts.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga padomes
sēdē, kurā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP),
paziņoja, ka no plāna, kuru arodbiedrībai piedāvāja valdošā koalīcija, nevarot
gūt pārliecību par nepieciešamā finansējuma iegūšanas iespējām līdz šā gada
septembrim.
Uzrunājot ministri, Vanaga sacīja:
“Mēs gribam palīdzēt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Negribam
pieļaut to, ka izglītības resors tiek izpurināts.” Viņa piebilda, ka
arodbiedrība vēlas sajust, ka Šuplinska “ir arī pedagogu ministre”.
Šuplinska, skaidrojot savu pozīciju
grafika izpildes jautājumā, vairākkārt uzsvēra, ka “viņai un IZM naudas
nav”. Viņa pauda, ka valdībai un Saeimai ir jādod signāls par to, ka tiek
sakārtota sistēma.
Ministre pārmeta arodbiedrībai nevēlēšanos
iesaistīties reformās, norādot uz “mājasdarbiem”, kas būtu jāizpilda
skolotājiem.
Arodbiedrības padomes dalībnieki,
klausoties ministres stāstītajā, vairākkārt ar izsaucieniem norādīja uz,
viņuprāt, neprecizitātēm un nepareizu informāciju Šuplinskas teiktajā. Uz to
Šuplinska atbildēja, ka viņa “atkal pārliecinās, ka pedagogi ir
visnedisciplinētākā publika”.
Pēc ministres aiziešanas Vanaga
žurnālistiem pauda nostāju, ka ministres pozīcija apgrūtina sadarbības
veicināšanu. Vanaga šodien neesot guvusi pārliecību par to, ka Šuplinska varētu
būt “pedagogu ministre”.
Līdzekļus pedagogu darba samaksas
paaugstināšanas grafika izpildei valdības un Saeimas pārstāvji sola atrast līdz
maija vidum, pēc tam grozot 2019.gada budžetu, tādējādi 1.septembrī nodrošinot
pedagogu algu pieaugumu. Pedagogu algām no nepieciešamajiem aptuveni 9
miljoniem eiro pašlaik ir atrasti 1,7 miljoni eiro. Atlikušo naudu tiek
piedāvāts meklēt kopīgā sadarbībā.
Šuplinska pēc iepriekšējās pušu tikšanās
tika stāstījusi, ka puses vienojušās par sadarbību, sagatavojot grozījumus
2019.gada valsts budžeta otrajam lasījumam. Likumprojektā otrajam lasījumam
tiks iestrādāta apņemšanās nodrošināt pedagogu algu pieaugumu, ja būs
izpildījušies vairāki nosacījumi, tostarp noticis darbs pie skolu tīkla
sakārtošanas.
Tā kā 2018.gadā tika pieņemts lēmums, ka
jāpiepildās indikatīvajiem rādītājiem, IZM precizēs skolu tīkla optimizācijas
un efektivizācijas redzējumu, to nenosaucot konkrētos skaitļos, bet gan darbos,
teica Šuplinska.
Iecerēts, ka IZM 29.martā saņems
pašvaldību izstrādātās skolu tīkla un izglītības stratēģijas, 17.aprīlī
ieplānoti semināri ar izglītības pārvaldēm, tajos analizējot pirmos datus,
mēneša beigās notiks reformu plānu saskaņošana ar Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministriju, savukārt 14.maijā IZM prezentēs skolu tīkla
un pamatvajadzību groza modeli izglītības sistēmai kopumā, pastāstīja ministre.
Foto: LETA
