Turpinoties globālajai sasilšanai, kopš 2020.gada Latvijā pārspēts
gan siltākās ziemas, gan siltākās vasaras, gan siltākā rudens rekords, liecina
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
2020.gadā tika
pārspēts ziemas un rudens rekords, turklāt arī gads kopumā kļuva par siltāko
novērojumu vēsturē – tā vidējā temperatūra sasniedza +8,8 grādus, par 0,6
grādiem labojot 2019.gada rekordu.
2019.-2020.gada ziemas
vidējā gaisa temperatūra pakāpās 5,7 grādus virs normas, sasniedzot +2,7 grādus
un par 1,7 grādiem pārspējot iepriekšējās siltākās, 1924.-1925.gada ziemas,
rekordu.
2020.gada rudens
vidējā gaisa temperatūra bija +9,9 grādi jeb 3,3 grādi virs normas un 0,2 grādi
virs iepriekšējā siltākā rudens rekorda, kas reģistrēts 1934.gadā.
Šogad, pateicoties
rekordlielam karstumam jūnijā un jūlijā, vasaras vidējā gaisa temperatūra
sasniedza +18,8 grādus, par 0,4 grādiem labojot 2010.gada vasaras rekordu.
Arī siltākā pavasara
rekords pārspēts salīdzinoši nesen – 2014.gadā, kad marta, aprīļa un maija
vidējā gaisa temperatūra pakāpās līdz +7,5 grādiem.
Šogad publicētajā ANO
Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumā teikts, ka klimata pārmaiņas
patlaban vērojamas visos pasaules reģionos. Dažas no klimata pārmaiņu
izpausmēm, piemēram, ūdens līmeņa paaugstināšanās Pasaules okeānā, ir
neatgriezeniskas tuvāko simtu vai pat tūkstošu gadu laikā.
Ziņojums liecina, ka
siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas cilvēku darbības ietekmē, ir galvenais
cēlonis līdzšinējai sasilšanai 1,1 grāda apmērā virs 1850.-1900.gada vidējās
gaisa temperatūras. Tikai tad, ja tiks veikti tūlītēji, ātri un apjomīgi
siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumi, globālo sasilšanu varēs ierobežot
līdz pusotram vai vismaz diviem grādiem virs pirms industriālā līmeņa,
secinājuši zinātnieki.
Latvijā klimata
pārmaiņu ietekmē tiek prognozēti arvien biežāki un intensīvāki karstuma un
sausuma periodi, īsākas ziemas, kā arī biežāki plūdi stipru lietusgāžu dēļ,
piekrastē arī vējuzplūdu dēļ.
Foto: pixabay.com
