Lai sekmīgāk novērstu Covid-19 izplatību izglītības iestādēs,
svarīgi nodrošināt klašu savstarpēju nodalīšanu, aģentūrai LETA pauda Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību un profilakses
departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Speciālists uzsvēra, ka epidemioloģiskā situācija
pašvaldībās attīstās dažādi, kas nozīmē, ka atsevišķi slimības uzliesmojumi
automātiski nenozīmē vienlīdzīgu epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos
visā valsts teritorijā. Līdz ar to vienota kritērija noteikšana tam, kad,
piemēram, būtu pārtraucamas klātienes mācības, varētu nebūt efektīva.
“Ir diezgan uzmanīgi jāskatās uz epidemioloģisko
situāciju – kur, kas un kad slimo. Ir jābūt rādītājiem, lai pieņemtu lēmumus
par izglītības procesa īstenošanu,” pauda Perevoščikovs, piebilstot, ka
ikkatrā pozitīva Covid-19 gadījumā epidemiologi tik un tā veiks savu
izmeklēšanu un noteiks aizsardzības pasākumus.
Vērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)
piedāvājumu par mācību procesa nodrošināšanu jaunajā mācību gadā, Perevoščikovs
skaidroja, ka ir jāņem vērā, ka bērnu skaits vienā klasē ir liels, turklāt
bērnu kontakti notiek slēgtās telpās. “Līdz ar to, ja kādam bērnam tiks
konstatēta Covid-19, visticamāk, karantīnā būs jāsūta vismaz vesela klase.
Savukārt ja kontaktu loks būs plašāks, tad karantīnas nepieciešamība skars vēl
lielāku cilvēku skaitu,” pauda speciālists, uzsverot, ka tāpēc ir svarīgi
nodrošināt klašu un grupu atdalīšanu, tādējādi nodrošinot infekcijas
izplatīšanās ierobežošanu.
“Jo labāk tiks kolektīvi viens no otra izolēti,
jo mazāks vīrusu izplatības risks,” uzsvēra speciālists.
Perevoščikovs skaidroja, ka saistībā ar divu metru
distances ievērošanu izglītības iestādēs situācija ir sarežģīta, ņemot vērā, ka
skolēni ļoti ilgstoši uzturas vienā telpā, atgādinot, ka, piemēram, uz darba
kolektīviem jau tagad nav tik stingras prasības par divu metru distances
ievērošanu.
Ņemot vērā IZM plānu lemšanu par izglītības procesa
nodrošināšanu uzticēt pašvaldībām, Perevoščikovs akcentēja, ka SPKC nevarēs
konsultēt katru pašvaldību, ja Covid-19 izplatība skars visu valsti. “Tas
nav reāli no kapacitāte viedokļa. Ja slimība koncentrējas atsevišķās
pašvaldībās, tad par šīm lietām varam runāt atsevišķi. Bet, ja katrā pašvaldībā
būs konstatēts uzliesmojums, tad būs jāpieņem centralizēts lēmums visā
valstī,” pauda speciālists.
Viņš arī akcentēja, ka gripas sezonā īpaši svarīgi būs
sekot līdzi tam, kāpēc skolēni nav skolā, saprotot, vai saslimušajiem skolēniem
nav konstatēta arī Covid-19.
LETA jau ziņoja, ka IZM pašlaik neplāno noteikt
konkrētu rādītāju, pie kura mācībām no klātienes režīma būtu jāpāriet daļēji
attālinātā vai attālinātā režīmā, jo ministrija to plāno atstāt katras
pašvaldības ziņā.
Kā aģentūrai LETA atklāja Latvijas Izglītības un
zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, otrdien ministrija
rīkoja sanāksmi, kurā ar dažiem sociālajiem partneriem un nozares ekspertiem
tika izskatīts MK noteikumu projekts par mācību procesa organizēšanu, kuram
būtu jāstājas spēkā no 1.augusta.
Vanaga uzsvēra, ka arodbiedrība kopā ar Latvijas
Pašvaldību savienību vēlējās panākt, lai nacionālā līmenī tiek noteikts, pie
kāda saslimstības rādītāja tiek īstenotas daļēji attālinātas vai attālinātas
mācības, tomēr IZM lēma to atstāt pašvaldības ziņā – pašvaldībai pašai būs jālemj
pie kādas epidemioloģiskās situācijas savā novadā vai noteiktā izglītības
iestādē tiks pieņemts lēmums par klātienes mācību pārtraukšanu.
“Šis plāns B ir uzgrūsts uz skolu un pašvaldību
pleciem. Viņiem pašiem pat jāizlemj, vai jārealizē plāns B,” pauda Vanaga.
Foto: no arhīva
