Covid-19 pandēmijas laikā par visu tirdzniecības vietu atvēršanu
atkal varētu sākt domāt tad, kad valstī netiktu reģistrēti vairāk par aptuveni
270 jaunā koronavīrusa gadījumiem dienā, intervijā Latvijas Televīzijas
raidījumam “Rīta panorāma” pavēstīja Slimību profilakses un kontroles
centra (SPKC) pārstāvis, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Viņš atzina, ka ar šādu saslimušo skaitu dienā Latvija
panāktu divu nedēļu kumulatīvo saslimstību ap 200 gadījumiem uz 100 000
iedzīvotāju. Pēc epidemiologa teiktā, šādu indikatīvo rādītāju izmantojot arī
daudzas citas valstis, lai saprastu, vai situācija tiek kontrolēta.
Patlaban Latvijā ik dienu tiekot reģistrēti ap 850
jauniem saslimšanas gadījumiem, bet divu nedēļu kumulatīvais saslimstības
rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 660 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.
Perevoščikovs atzina, ka arī valstīs, kurās
saslimstība ar Covid-19 patlaban ir krietni zemāka nekā Latvijā, stingri
ierobežojumi aizvien ir spēkā, jo pastāv jauni riski, tai skaitā saistībā ar
atšķirīgo vīrusa paveidu, kurš tiek uzskatīts par krietni lipīgāku.
Vaicāts par iespējām atsākt klātienes mācības skolās,
SPKC pārstāvis atzina, ka bērni ar Covid-19 slimo mazāk un arī mazāk izplata šo
slimību izraisošo vīrusu, tomēr nedrīkst aizmirst, ka ne vienmēr bērni tiek
izmeklēti tikpat rūpīgi kā pieaugušie. “Varbūt tāpēc mēs arī mazāk zinām,”
pieļāva epidemiologs.
Turpinot par mācībām skolās, viņš uzsvēra, ka
ierobežojumu mērķis galvenokārt ir pasargāt pedagogus, kuriem klātienes mācību
laikā risks inficēties esot lielāks nekā ārstniecības iestādēs strādājošajiem.
Inficēšanās ar Covid-19 īpaši nepatīkami varot beigties pusmūža vecuma
skolotājiem ar hroniskām saslimšanām.
Perevoščikovs atgādināja, ka apstākļos, kad sabiedrībā
saslimstība ar Covid-19 kopumā ir zema, skolu un bērnudārzu darbība to īpaši
neietekmē, turpretim apstākļos, kad sabiedrībā saslimstība ir ļoti augsta,
atvērtas skolas un bērnudārzi rada papildu inficēšanās iespējas gan pedagogiem,
gan bērnu vecākiem.
Pagājušajā nedēļā sarucis mājsaimniecībās,
ārstniecības iestādēs un privātajos pasākumos ar Covid-19 inficēto skaits, bet
palielinājusies saslimšana sociālās aprūpes iestādēs, darbā un izglītības
iestādēs, liecina Perevoščikova demonstrētie materiāli trešdien notikušajā
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.
Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu par apzinātajiem
Covid-19 gadījumiem un salīdzinot gada pirmās nedēļās, samazinājies
mājsaimniecībās, ārstniecības iestādēs un privātajos pasākumos inficēto skaits.
Tomēr saskaņā ar jaunāko informāciju inficēto skaits
gan palielinājies sociālās aprūpes iestādēs, darbā un izglītības iestādēs.
Lai arī mājsaimniecību sektorā vērojams kritums,
dzīvesvietas joprojām ir galvenās vietas, kur vērojama inficēšanās. Gada otrajā
nedēļā mājsaimniecībās bija inficējušies 37,7%, sociālās aprūpes iestādēs –
23,8%, darbā – 15,5%, ārstniecības iestādēs – 12,6%, izglītības iestādēs –
3,2%, privātos pasākumos – 2,5%. Vēl 1,7% bija inficējušies patversmēs, bet
2,1% citviet.
Jau ziņots, ka valdība otrdien konceptuāli lēma
pagarināt šobrīd noteiktos drošības ierobežojumus līdz ārkārtējās situācijas
beigām, 7.februārim. Līdz tam laikam valdībai jālemj par ārkārtējās situācijas
virzības nosacījumiem jeb tā dēvētā “luksofora principa” ieviešanu.
Sarukusi inficēšanās ar Covid-19 privātos pasākumos un
ārstniecības iestādēs, bet pieaug darbā un skolās.
Foto: no arhīva
