2018.gadā Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrija (VARAM) sāka īstenot reemigrācijas projektu, kura ietvaros
aizsāktas vairākas valstiski nozīmīgas aktivitātātes reemigrācijas procesa
sekmēšanai. Izveidots reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīkls, sniegts
finansiāls atbalsts reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai vai
īstenošanai Latvijā, kā arī 10 pašvaldībās ieviesti specifiski risinājumi,
tādējādi stiprināta pašvaldību loma reemigrācijas procesā, informē VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīkls sastāv no pieciem reemigrācijas
koordinatoriem, kas pārklāj Latvijas reģionus: Kurzemi, Vidzemi, Latgali,
Zemgali un Rīgu. Koordinatori darbu sāka 2018.gada martā, un savas darbības
laikā ir sagatavoja 1813 piedāvājumus 831 ģimenei par atgriešanās iespējām
Latvijā.
Sniedzot dažādu informāciju un pakalpojumus, pērn reemigrācijas koordinatori
palīdzēja Latvijā atgriezties 399 cilvēkiem. Tās bija 163 ģimenes, kas
atgriezās, galvenokārt, no Apvienotās Karalistes, Īrijas un Vācijas, kā arī no
Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas un citām valstīm. Vēl 463 cilvēki pēc
konsultācijām ar reemigrācijas koordinatoriem ir norādījuši, ka plāno
atgriezties Latvijā.
Lai arī lielākā daļa no reemigrantiem (79 procenti) pēc ilgstošas prombūtnes
ārvalstī izvēlas atgriezties pilsētās vai reģionālas nozīmes attīstības
centros, daļa atgriežas arī attālākās teritorijās.
Visbiežāk uz dzīvi Latvijā atgriežas ģimenes ar bērniem, izšķirošais brīdis
ir vecāku izvēle par bērna izglītības gaitām – kurā valstī tās sākt. Reemigranti
kā vēl vienu nozīmīgu faktoru, kas sekmē atgriešanos Latvijā min ilgas pēc
ģimenes un draugiem. Reemigrantu pieredzes stāsti pieejami vietnē www.paps.lv.
Sniegtais
finansiālais atbalsts saimnieciskās darbības idejai konkursa veidā bija viens
no galvenajiem atgriešanās dzinuļiem. Kopējais interesentu skaits par
finansiālu atbalstu biznesa idejai visos piecos plānošanas reģionos pārsniedza
170, un lielākais interesentu skaits bija Kurzemes reģionā.
Konkursā
biznesa uzsācēji un esošās saimnieciskās darbības īstenotāji savus projektus
varēja pieteikt ar noteikumu, ka tie iedzīvotāju reģistrā bija norādījuši savas
ārvalsts dzīvesvietas adresi. Finansējumu biznesa idejai saņēma deviņi projekti
no 17 iesniegtajiem.
Atbalstītas
tika idejas dažādās jomās – automobiļu remonta un apkopes pakalpojumi, viesnīcu
serviss, ēdināšanas un tūrisma pakalpojumi, celtniecība un akmeņu mūrēšana, kā
arī metālapstrāde. Reemigranti uzsver, ka visbiežāk biznesa ideja ir noskatīta
esot prombūtnē no Latvijas.
Lai
sekmētu pašvaldību iesaisti reemigrācijas procesā, Demogrāfisko lietu centra
vadībā tika izvēlētas 10 pilotpašvaldības, kurās 2018. gadā tika nodrošināts
reemigrācijas projekta vadītājs, lai izstrādātu pašvaldībai specifiskus
risinājumus reemigrācijas jomā.
Ieviesto
risinājumu klāstā ietilpa pašvaldības saistošo noteikumu maiņa, tādējādi dodot
iespēju reemigrantiem iestāties dzīvokļa rindā, pilnveidots grantu programmas
nolikums ar nosacījumu piešķirt papildu punktus reemigrantiem, izveidota
nekustamo īpašumu datu bāze un interaktīva karte pašvaldības ietvaros, kā arī
pašvaldība pievienojusies kustībai “Latvija strādā”.
VARAM ir
radusi iespēju reģionālo reemigrācijas koordinatoru darbu nodrošināt arī
2019.gadā, kā to paredz arī Diasporas likums, kas ir spēkā no 2019.gada
1.janvāra.
Visa
informācija par reemigrācijas projektu, kā arī reemigrācijas koordinatoru
kontakti pieejami tīmekļa vietnē www.paps.lv.
Foto: pixabay.com
