Par 2018.gada vārdu izvēlēts “zibmaksājums”, par gada nevārdu –
“influenceris”, bet pērnā gada savārstījuma titulu izpelnījies
politiķa Alda Gobzema (KPV LV) izteikums “Darīsim visu, lai radītu valsti,
kurā cilvēki gribētu piedzimt”, vakar paziņoja akcijas “Gada vārds,
nevārds un spārnotais teiciens 2018” organizatori.
Gada savārstījums ir salīdzinoši jauna kategorija, kas gūst arvien lielāku
atsaucību, skaidroja konkursa pārstāve Ieva Kolmane. Šajā kategorijā ir runa
par domu, kas teikumā ir tikai daļēji vai nav nemaz nolasāma, vai arī teikums
ir ļoti greizs, stāstīja I. Kolmane.
Šajā kategorijā līdz finālbalsojumam bez jau minētā nonāca vairāki
savārstījumu piemēri, tai skaitā “Valdības veidošanās vainagojās bez
panākumiem”, “Patlaban par interesi par “KVV Liepājas
metalurga” teritoriju izrāda “mazāk nekā desmit, bet ne vairāk kā
pieci” potenciālie partneri”, bijušā zemkopības ministra Jāņa Dūklava
(ZZS) sacītais “Paskatos pa logu, neredzu nevienu pudeli, ne kas”, kā
arī reklāmas sauklis “Spilvens, kas uzlabos gulēšanas pieredzi”.
I.Kolmane pastāstīja, ka iesūtīti tika arī tādi savārstījumu piemēri kā
“Produkti, kas novērš izsaluma sajūtas rašanos” un “Valsts
ieņēmumu dienests atklāj jaunu marihuānas ražotni”.
Balsojuma rezultātā par gada savārstījumu atzīts A.Gobzema izteikums
“Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt”. I.Kolmane
minēja, ka būtu interesanti noskaidrot, kā izskatītos aptauja, kurā tiktu
mēģināts skaidrot, kur cilvēki gribētu vai negribētu piedzimt.
Savukārt Rīgas Latviešu biedrība par gada savārstījumu atzina izteikumu
“Valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem”. Rīgas Latviešu
biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis stāstīja, ka, pirms 150 gadiem dibinot
biedrību, valoda bijusi kā priekšnoteikums, lai kaut kas notiktu. “Valoda
ir viena no nācijas pamatvērtībām, kas ir jānovērtē,” uzsvēra G.Gailītis,
piebilstot, ka ar konkursa palīdzību iedarbināts zinību mehānisms, mudinot
iedzīvotājus padomāt par valodu, jo īpaši ņemot vērā arvien lielāku cittautiešu
iebraukšanu Latvijā.
Tikmēr līdz gada nevārda kategorijas finālbalsojumam nokļuva tādi
pieteikumi kā “lielā bilde”, “oiks”, “darbības”,
“influenceris” un “izporcionēt”. Par 2018.gada nevārdu
atzīts “influenceris”. Publicists Egils Zirnis pastāstīja, ka vārda
“influenceris” saknē esošajam vārdam “influence” latviešu
valodā bijusi cita nozīme – gripa, saaukstēšanās, kas var likt domāt, ka
“influenceris” nozīmē nevis personu ar ietekmi sociālajos tīklos, bet
gan kādu, kas var “aplipināt” ar slimībām.
Konkursa pārstāve Iveta Grīnberga skaidroja, ka šoreiz iesūtīti daudzi
priekšlikumi titulam “Gada spārnotais teiciens”. Līdz finālam
nonākuši tādi teicieni kā “Deputāta kratīšana”, “Izkāp no
telefona!”, “Kr. Remonta iela”, “Čekas maisiņš
vajag?”, “Cilvēki Latvijai netipiskā apģērbā”. Par gada spārnoto
teicienu atzīts Ceļu satiksmes drošības direkcijas kampaņas teiciens
“Izkāp no telefona!”.
Savukārt par gada vārdu atzīts “zibmaksājums”. Stāstot par
akcijai pieteiktajiem gada vārdiem, konkursa pārstāvis Andrejs Veisbergs atklāja,
ka līdz finālbalsojumam nokļuva arī tādi vārdi kā “šķēlestiesa” –
latviešu valodas versija vārdam “otkats”, “veika” –
aizstājējs vārdam “darbība”, “virsnullis”,
“apnullis”, “zemnullis” – laikapstākļu apzīmējums,
“jaunbārdis” – vārda “hipsteris” aizvietotājs latviešu
valodā, “pietīkot” kā no angļu valodas aizgūta darbības vārda
“laikot” aizvietotājs, “likumvide” – veids, kā izvairīties
no lietvārda “likumdošana” lietojuma brīdī, kad tas neapzīmē procesu.
Pērn par gada vārdu tika nosaukts “straumēt”, “straumēšana”,
gada nevārda titulu izcīnīja “transporti”, savukārt par gada gada
spārnoto teicienu atzīts teiciens “Vislabāk ir dzemdēt Latvijā!”.
Latviešu valodas gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptauja notiek
kopš 2003.gada katrā gadumijā. Materiāla apkopošanu, žūrijas darba koordinēšanu
un rezultātu izsludināšanu veic Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas
attīstības kopa (LVAK) ar partneriem, tostarp Latvijas Rakstnieku savienību.
Foto: kursors.lv
