Lai pilsoņi Saeimas vēlēšanās varētu izmantot personas apliecību
(eID karti), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)
piedāvā ieviest elektronisku tiešsaistes Vēlētāju reģistru, liecina
konceptuālais ziņojums, ko plānots izskatīt Ministru kabineta (MK) sēdē
25.februārī.
VARAM norāda, ka atbilstoši līdzšinējai vēlētāju
reģistrācijas kārtībai vēlētājs nevar piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja viņa
rīcībā vienīgais personu apliecinošais dokuments ir eID karte. Lai pilsonis ar
eID karti varētu nobalsot, viņš izmanto īpaši izgatavotu vēlētāja apliecību,
kas vēlētājam jāsaņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, radot papildu
administratīvo slogu.
VARAM konceptuālajā ziņojumā piedāvā trīs iespējamos
risinājuma variantus.
Pirmais risinājums paredz, ka eID karšu izmantošana
Saeimas vēlēšanās tiek īstenota, ieviešot elektronisku tiešsaistes Vēlētāju
reģistru, kurā tiek izdarīta atzīme par personas dalību vēlēšanās, līdz ar to
arī atbilstoša, vienota un droša tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu.
Saskaņā ar otro risinājumu vēlētāju uzskaitei
vēlēšanās tiek lietoti iepriekš izveidoti vēlētāju saraksti, līdz ar ko
vēlētājs ir reģistrēts balsošanai noteiktā vēlēšanu iecirknī. Izmantojot
vēlētāju datu apmaiņas lietojumprogrammu un saziņu starp vēlēšanu iecirkņiem
pieprasījuma un atbildes formā, ir iespējama iecirkņa maiņa.
Trešais risinājums paredz līdzšinējās vēlēšanu
kārtības saglabāšanu, mainot tikai vēlētāja apliecības saņemšanas kārtību.
Proti, apliecība vēlētājam, kura rīcībā nav derīgas pases, bet ir eID karte,
tiek nosūtīta ierakstītā vēstulē uz deklarētās dzīvesvietas adresi.
VARAM priekšlikums ir atbalstīt pirmo risinājumu,
ieviešot elektronisku tiešsaistes Vēlētāju reģistru, tā īstenošanai kā tehniskā
nodrošinājuma risinājumu paredzot vēlēšanu iecirkņu nodrošināšanu ar attiecīgi
konfigurētiem viedtālruņiem. Ministrija uzsver, ka līdz ar šī risinājuma izvēli
tiek saglabāta līdzšinējā vēlēšanu kārtība, kas paredz iespēju brīvi izvēlēties
vēlēšanu iecirkni vēlēšanu dienā, turklāt tiek novērsts pastāvošais personu
apliecinošo dokumentu lietošanas ierobežojums un nodrošināta iespēja balsot ar
jebkuru derīgu personu apliecinošu dokumentu.
Valdības sēdē apstiprināšanai sagatavotais
lēmumprojekts paredz, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) finansējuma
pieprasīšanai būs jāsagatavo un jāiesniedz attiecīgs starpnozaru prioritārā
pasākuma pieteikums.
Savukārt jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu
piešķiršanu 2022.gadā risinājuma īstenošanai Iekšlietu ministrijai 430 491 eiro
un CVK 496 644 eiro apmērā plānots skatīt, apspriežot valsts budžetu 2021.gadam
un likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un
2023.gadam”.
Tāpat VARAM būs jāsagatavo grozījumu projekts Saeimas
vēlēšanu likumā, bet Iekšlietu ministrijai – grozījumu projekts Vēlētāju
reģistra likumā.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka CVK priekšsēdētājs
Arnis Cimdars 2015.gadā aicināja 12.Saeimas deputātus atsākt iepriekšējā
Saeimas sasaukumā aizsākto diskusiju par to, kā nodrošināt vēlētāju, kuru
rīcībā ir tikai personas apliecība, bet nav pases, iespējas piedalīties Saeimas
vēlēšanās. Jau tolaik kā piemērotāku risinājumu Cimdars norādīja vēlētāju
reģistra izmantošanu.
Arī pēc tam 2017.gadā Cimdars nosūtīja Saeimas Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai vēstuli, kurā aicināja atsākt diskusiju par
vēlētāju reģistrācijas kārtību Saeimas vēlēšanās.
No politiķiem kā viens no pamatojumiem vēlētāju
reģistra neizmantošanai izskanējis, ka vairāk plusi ir iespējai cilvēkiem
izvēlēties iecirkni, nevis būt piesaistītiem vienam iecirknim.
Foto: no arhīva
