Augstākajā izglītībā Latvija uz vienu studentu 2017.gadā ieguldīja
7085 eiro (8346 ASV dolārus), kas ir par 6775 eiro mazāk nekā vidēji
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, liecina OECD
ikgadējais izglītības pārskats “Education at a Glance 2020”.
Arī vienam pilna laika skolēnam no pamatskolas līdz
augstskolai Latvija 2017.gadā tērēja mazāk nekā vidēji OECD valstis, ieguldot
kopumā 6045 eiro (7121 ASV dolārus) uz skolēnu, kamēr vidēji OECD valstīs
ieguldījums bija 9534 eiro (11 231 ASV dolāri).
Izglītības nodrošināšanas veids ietekmē resursu sadali
starp izglītības pakāpēm un starp valsts un privātajām izglītības iestādēm,
pauž OECD eksperti. Tā 2017.gadā Latvija vienam skolēnam pamatizglītībā un
vidējā izglītībā tērēja 5744 eiro (6766 ASV dolārus), kas ir par 2744 eiro
mazāk nekā vidējais OECD valstu izdevumu apmērs, kas ir 8488 eiro (9999 ASV
dolāri).
Tāpat tiek uzsvērts, ka viena skolēna izmaksas
privātajās izglītības iestādēs ir lielākas nekā valsts izglītības iestādēs
vidēji visās OECD valstīs. Šāda situācija esot arī Latvijā, kur kopējie
izdevumi publiskā sektora iestādēs no pamatizglītības līdz augstākajai
izglītībai sasniedz 5741 eiro (6763 ASV dolārus) par skolēnu, tikmēr privātajās
iestādēs izdevumi sasniedz 7079 eiro (8339 ASV dolārus).
Lielākajā daļā OECD valstu izdevumi par vienu vidējās
izglītības skolēnu ir atkarīgi no programmas veida. Pārskatā norādīts, ka
izdevumi par vienu audzēkni profesionālās vidējās izglītības programmās parasti
ir augstāki nekā par skolēnu vispārējās vidējās izglītības iestādēs augstāku
aprīkojuma un darba vidē balstīto prasību izmaksu dēļ.
Vidēji OECD valstīs 2017.gadā izdevumi par vienu
audzēkni profesionālās vidējās izglītības programmās bija par 1248 eiro (1470
ASV dolāriem) augstāki nekā vispārējās izglītības programmās. Latvijā situācija
ir tāda pati, proti, izdevumi vienam audzēknim profesionālās vidējās izglītības
iestādēs sasniedza 7324 eiro (8628 ASV dolārus), kas ir par 1341 eiro (1580 ASV
dolāriem) vairāk nekā izdevumi vienam skolēnam vispārējās vidējās izglītības
programmās.
Starp OECD valstīm Latvija bija no tām, kas
sākumskolas līdz augstākās izglītības iestādēm tērēja mazāko iekšzemes
kopprodukta (IKP) daļu. 2017.gadā Latvija tērēja 4% no IKP sākumskolas līdz
augstākās izglītības iestāžu vajadzībām, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk
nekā vidējais OECD valstu rādītājs, liecina pārskatā ietvertie dati.
Attiecībā uz izglītības pakāpēm Latvija no IKP mazāk
nekā vidēji OECD tērēja pamatizglītībai, vidējai izglītībai un augstākajai
izglītībai.
Tiek ziņots, ka no 2012.gada līdz 2017.gadam OECD
valstīs izdevumi uz vienu izglītojamo no sākumskolas līdz augstākās izglītības
pakāpei gadā vidēji palielinājās par 1,3%. Latvijā izglītības iestāžu izmaksas
pieauga vidēji par 1,6% gadā, kamēr skolēnu skaits gadā vidēji samazinājās par
0,6%.
Galarezultātā šajā periodā tika novērots gada vidējais
izdevumu pieaugums uz vienu skolēnu 2,3% apmērā.
OECD pārskatā arī teikts, ka kapitālizdevumu daļa
Latvijā par sākumskolas līdz augstākās izglītības iestādēm ir lielāka nekā
vidēji OECD. Pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē kapitālizdevumi veido
12% no kopējām izglītības iestāžu izmaksām, kas ir par četriem procentpunktiem
vairāk nekā vidēji OECD valstīs.
Savukārt augstākās izglītības pakāpē kapitālās
izmaksas ir 10%, kas atbilst OECD valstu vidējam rādītājam.
Atalgojums skolotājiem un citiem izglītības iestāžu
darbiniekiem veido lielāko kārtējo izmaksu daļu no sākumskolas līdz augstākajai
izglītībai. 2017.gadā Latvija 74% tās kārtējo izdevumu novirzīja darbinieku
atalgojumam, kas atbilst vidējam rādītājam OECD valstīs.
Tomēr darbinieku atalgojums augstākās izglītības
iestādēs parasti veido mazāku kārtējo izdevumu daļu, jo tajās ir lielākas telpu
un aprīkojuma izmaksas.
OECD pārskatā norādīts, ka Latvijā darbinieku
atalgojums veido 65% kārtējo izdevumu augstākās izglītības iestādēs, bet 77%
pamatizglītībā un vidējā izglītībā. Vidēji OECD valstīs šis sadalījums ir 67%
augstākajā izglītībā un 77% pamatizglītībā un vidējā izglītībā.
Foto: no arhīva
