81,3% ģimeņu Latvijā nedēļas laikā atkritumos izmet pārtiku, kas
ir iegādāta par daudz, netiek apēsta vai tai ir beidzies norādītais derīguma
termiņš, noskaidrots Latvijas Samariešu apvienības veiktajā pētījumā.
Kā informēja Latvijas Samariešu apvienības
komunikācijas speciāliste Baiba Pare, lai arī sabiedrībā joprojām pastāv dažādi
aizspriedumi pret pārtikas produktu ziedošanu pēc derīguma termiņa beigām, kā
arī 1/5 pētījumā aptaujāto joprojām nezina atšķirību starp derīguma termiņu
“ieteicams līdz” un “derīgs līdz”, tomēr 79,1% norāda, ka
ir informēti par norādīto termiņu atšķirību.
Viena trešdaļa respondentu uzskata, ka pārtikas
atlikumi rodas derīguma termiņa beigu dēļ vai ka saražots pārāk daudz pārtikas
produktu. Tāpat 68,8% aptaujāto domā, ka visvairāk pārtikas atlikumu rada
pārtikas mazumtirgotāji. Realitātē veikali un vairumtirgotāji mūsdienās esot
vieni no tiem, kuri izmet vismazāk – tikai 5% produktu nonāk atkritumos, jo
uzņēmumi esot vērsti uz savas darbības rūpīgu plānošanu un izmanto dažādas
plānošanas metodes.
Turpretī mājsaimniecības Eiropā kopā izmet ap 53%
pārtikas. Par nepieciešamību rūpīgāk plānot savus ikdienas iepirkumus, lai
pārtika pēcāk nebūtu jāizmet atkritumos, norāda arī Pārtikas bankas aptaujas
dalībnieki – 59,1% uzskata, ka uz veikalu jādodas ar iepriekš sagatavotu
sarakstu, lai neiegādātos pārāk daudz. 14% plāno maltītes vairākām dienām uz
priekšu. 54,2% respondentu arī norāda, ka pat, ja pārtikas produktam derīguma
termiņš ir beidzies, pārliecinoties par tā kvalitāti, tos joprojām ir iespējams
izmantot maltītes pagatavošanā.
No 1. jūlija stājas spēkā grozījumi Pārtikas aprites
uzraudzības likumā, kas paredz turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc
minimālā derīguma termiņa beigām atļaut ziedot labdarībai.
Likumā līdz šim bija noteikts, ka pārtika, kurai
beidzies derīguma termiņš, jāatzīst par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan
uz pārtiku, kurai ražotājs norādījis termiņu “Izlietot līdz…”, gan uz
pārtiku ar minimālo derīguma termiņu “Ieteicams līdz…”. Likuma
izmaiņas paredz valdībai deleģēt uzdevumu noteikt produktu grupas, izplatīšanas
veidu un kārtību, kā arī laikposmu, kādā pārtiku, kura marķēta ar norādi
“Ieteicams līdz…”, atļauts izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa
beigām.
Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti nenosaka, ka
pārtika, kurai beidzies minimālais derīguma termiņš, uzskatāma par nederīgu.
Tāpēc, lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, nepieciešams noteikt, ka
konkrētā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos norādītas produktu grupas ir
atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm, atzīmēts likuma izmaiņu
anotācijā.
Izmaiņas tika veiktas, balstoties uz ES pārtikas
ziedošanas pamatnostādnēm, kurās norādīts, ka pārtikas izšķērdēšanai ir būtiska
ekonomiska un sociāla ietekme, turklāt tā rada pārmērīgu spiedienu uz
izsmeļamiem dabas resursiem un vidi.
Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas
datiem, aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai
tiek izšķērdēta. Pārtikas ziedošana ne tikai atbalsta cīņu pret pārtikas
trūkumu, bet var būt arī efektīvs instruments to pārtikas pārpalikumu daudzuma
mazināšanai, ko izmanto rūpnieciskām vajadzībām vai nosūta uz atkritumu
apstrādi, norādījuši likumprojekta izstrādātāji.
Foto: publicitātes
