Covid-19 patlaban ir trešais biežākais nāves cēlonis Latvijā,
apsteidzot tādus ārējos nāves cēloņus kā satiksmes negadījumi, traumas un
pašnāvības, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atklāja
pētījuma vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente Anda
Ķīvīte-Urtāne.
“Šobrīd mēs zinām, ka Covid-19 jau ir trešais
biežākais nāves cēlonis,” sacīja Ķīvīte-Urtāne.
Analizējot hospitalizācijas datus, pētnieki arī
secinājuši, ka kopsakarā ar lielāku stacionēto Covid-19 pacientu skaitu, kā arī
to, ka slimnīcās parasti nonāk sasirgušie ar vidēji smagu vai smagu slimības
gaitu, pieaugusi arī hospitalizēto pacientu mirstība.
Tāpat pētījumā tika konstatēts, ka vairumam slimnīcu
būtu jāveic izmaiņas Katastrofu plānos.
“Šobrīd visām slimnīcām tas plāns bija tāds: ja
kaut kas, transportējam pacientus uz Latvijas Infektoloģijas centru (LIC). Tas
šajā gadījumā nav iespējams, tāpēc ir jāveic izmaiņas, kurās ir jāparedz
infekciozu pacientu ilgstoša uzturēšanās slimnīcās, kas nav specializētas, kā
tas ir LIC gadījumā,” skaidroja docente.
Tikmēr citā RSU pētījumā, kas tapis valsts pētījumu
programmas laikā, un kura vadītāja bija pētniece Alise Tīfentāle, secināts, ka
Covid-19 radītās krīzes laikā Latvijas iedzīvotāji vairāk paļaujas uz ģimenes
locekļu un radinieku, nevis valsts atbalstu.
Reizē pētnieki noskaidrojuši, ka valdības
piešķirtajiem pabalstiem ir bijusi liela nozīme krīzes situācijā, taču pabalstu
piešķiršanas taisnīgumu Latvijas iedzīvotāji vērtējuši kā pretrunīgu.
Jau ziņots, ka šajā valsts pētījumu programmā pērn
vasarā tika nolemts īstenot desmit projektus. Pēc Izglītības un zinātnes
ministrijas (IZM) sniegtās informācijas, starptautiskie zinātniskie eksperti
šiem desmit projektiem piešķīruši augstu novērtējumu – vidējais ekspertīzes
konsolidētais vērtējums ir 12,98 no 15 iespējamajiem punktiem.
Kopā visās trīs tematiskajās jomās tika iesniegti 15
projektu pieteikumi.
IZM uzsvēra, ka pētījumu programmas galvenais mērķis
ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus,
lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami
atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.
Foto: pixabay.com
