Covid-19
pandēmija, pēc pašu skolēnu teiktā, gandrīz nav ietekmējusi
jauniešu plānus turpināt studijas, tomēr pandēmijas ietekmē
mazāk skolēnu plāno nākamajā gadā doties uz ārzemēm un mazāk
tiecas uzsākt uzņēmējdarbību, liecina Stokholmas ekonomikas
augstskolas (SSE Riga) un Baltijas Starptautiskā Ekonomikas
Politikas Studiju Centra (BICEPS) pētījuma dati.
Kā
norādīja SSE Riga pārstāve Dana Kumpiņa, patlaban Latvijas
divpadsmito klašu skolēni kārto eksāmenus, lai saņemtu atestātus
par vidējo izglītību un pētījumā tika skaidrots, kāda bijusi
Covid-19 pandēmijas ietekme uz skolēnu dzīvi, kuri gandrīz pusi
no vidusskolas perioda ir mācījušies attālināti.
Pētījumā
tika noskaidrots, ka pēc vidusskolas beigšanas 82% jauniešu plāno
turpināt studijas, bet pavisam neliels skaits jeb 2% plāno uzsākt
darba gaitas, savukārt pārējie jaunieši uz aptaujas brīdi vēl
nebija izlēmuši, ko darīs.
Pārsvarā
skolēni plāno turpināt mācības Latvijā, tomēr ceturtā daļa
plāno doties studēt uz ārzemēm. Būtiskas atšķirības starp
latviešu un minoritāšu skolu beidzējiem attiecībā uz vēlmi
doties studēt ārzemēs nav novērotas. Jaunieši, kuri vēlas
studēt ārzemēs, pārsvarā plāno turpināt studijas Nīderlandē.
Starp populāriem galamērķiem ir arī Lielbritānija, Zviedrija,
Dānija un Vācija. Aptuveni trešdaļa no jauniešiem, kas plāno
studēt ārzemēs, uz aptaujas brīdi vēl nebija precīzi izlēmuši,
kurā valstī plāno turpināt studijas.
Atbildot
uz jautājumiem par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz savu dzīvi,
skolēni ļoti bieži pieminēja, ka jūtās tā, it kā dzīve paiet
garām un tiek zaudētās iespējas, kas nekad vairs neatkārtosies.
Lielākā daļa skolēnu pauda uzskatu, ka mācības tiešsaistē ir
grūtākas par mācībām klātienē.
Pēc
BICEPS pētnieces Marijas Krūmiņas paustā, atbildes liecina, ka
jaunieši ir noraizējušies par mācību rezultātiem un eksāmeniem,
jo viņiem šķiet, ka cieš mācību kvalitāte un viņu zināšanas.
Vairāki skolēni ir minējuši, ka saņem augstas atzīmes, bet aiz
atzīmēm nav reālo zināšanu. Bieži tiek pieminēts motivācijas
trūkums, neskaidrība par nākotni un grūtības plānot uz priekšu.
Tāpat viņa norādīja, ka ļoti bieži pieminēta problēma ir
komunikācijas trūkums ar draugiem, kas rada papildu stresu un
nomāktību.
Pētījuma
autori norāda, ka skolēnu emocionālais stāvoklis ir ļoti dažāds.
Daļa jauniešu jūtas depresīvi un noraizējušies par savu un
apkārtējo garīgo veselību, pauž dusmas par situāciju, jūt, ka
trūkst kontroles pār dzīvi un notikumiem. Krūmiņa arīdzan
uzsvēra, ka vienlaicīgi, salīdzinoši liels skaits aptaujāto
saredz arī pandēmijas pozitīvo ietekmi, iespēju nedaudz
piebremzēt ikdienas skrējienu un izprast savas patiesās vēlmes un
vērtības, iemācīties pastāvīgi plānot laiku, iegūt jaunu
pieredzi. Vairākās atbildēs tika pieminēta arī personības
izaugsme – audzēkņi pieņem situāciju, mācās ar to sadzīvot, ir
pārliecināti, ka rezultātā viss būs kartībā.
Augstam
stresa līmenim var būt ļoti negatīva ietekme uz vispārējo
akadēmisko sniegumu. Lai izmērītu stresa līmeni 11.klašu un
12.klašu skolēnu vidū, tika izmantota uztvertā stresa skala.
Kumpiņa skaidroja, ka uztvertā stresa skala ir klasisks un plaši
izmantots stresa novērtēšanas instruments, lai saprastu, kā
dažādas situācijas ietekmē cilvēku jūtas un uztverto stresu.
Mērens
ikdienas kontrolējama stresa līmenis var būt pat veselīgs.
Lielākai daļai aptaujāto jauniešu jeb 72% tika konstatēts mērens
stresa līmenis, 9% – zems stresa līmenis, bet gandrīz piektdaļa
aptaujāto jauniešu bija pakļauta augstam stresam.
12.klašu
skolēniem stresa līmenis ir augstāks nekā 11.klašu skolēniem,
kas var būt skaidrojams ar gala eksāmeniem un sagaidāmām
pārmaiņām viņu dzīvēs, norāda pētījuma autori, vēršot
uzmanību uz to, ka mazākumtautību skolu absolventu vidū augsts
stresa līmenis novērots retāk nekā latviešu skolu jauniešiem.
To, iespējams, var izskaidrot ar atšķirīgu mentalitāti, bet šis
rezultāts prasa papildus izpēti, uzsvēra pētījuma autori.
Savukārt,
runājot par dzimuma atšķirībām stresa uztverē, rezultāti
apliecina vairāku citu iepriekš veikto pētījumu rezultātus
psiholoģijas zinātnē, ka skolnieces ir vairāk pakļautas augstam
stresa līmenim salīdzinot ar vienaudžiem vīriešiem. Viens no
izskaidrojumiem varētu būt atšķirīgas stresa pārvarēšanas
stratēģijas, kas ir raksturīgas dažādu dzimumu pārstāvjiem.
Skolēni raizējas par zaudētām iespējām, neskaidrību par
nākotni, zināšanu, motivācijas un komunikācijas trūkumu. Tomēr
ir arī daļa skolēnu, kas saredz jaunas iespējas un izmanto šo
laiku sevis izzināšanai un attīstībai.
Kā
rezumēja pētījuma autori, Covid-19 pandēmija gandrīz nav
ietekmējusi jauniešu plānus turpināt studijas, tomēr pandēmijas
ietekmē mazāk skolēnu plāno uzreiz pēc vidusskolas beigšanas
doties studēt uz ārzemēm.
Pētījumu
veica SSE Riga kopā ar BICEPS FLPP projektā. Jauniešu aptauja
veikta laika posmā no 2020.gada novembra līdz 2021.gada martam,
tiekoties ar 11.klašu un 12.klašu skolēniem tiešsaistē.
Kopumā
aptaujā piedalījās 447 skolēni no skolām Rīgā, Pierīgā, kā
arī Latgales un Zemgales reģionos. Vairākums aptaujāto jeb 70%
mācījās 12.klasē, 30% bija 11. klašu skolēni. Lielākā daļa
respondentu bija no Rīgas un Pierīgas rajona skolām, 10% no
Zemgales reģiona un 18% no Latgales reģiona skolām. 64%
respondentu bija sievietes, un 24% mācījās mazākumtautību
skolās.
Foto:
pixabay.com
