Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri aplami uzskata, ka ar cilvēka
imūndeficīta vīrusu (HIV) var inficēties no kukaiņu kodumiem, kā arī saskarē ar
kanalizāciju, turklāt pietiekamas zināšanas par HIV ir tikai nedaudz vairāk kā
pusei iedzīvotāju, liecina ar HIV un AIDS inficēto atbalsta biedrības
“Agihas” šogad veiktais pētījums.
Latvija ieņem vadošo pozīciju Eiropā jauno ik gadu diagnosticēto
HIV gadījumu ziņā, proti, ar 18,8 diagnosticētiem jauniem gadījumiem uz 100 000
iedzīvotājiem 2017.gadā Latvija trīs reizes pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju.
Pētījuma vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Anda
Ķīvīte-Urtāne trešdien žurnālistiem skaidroja, ka Latvijā trūkst informācijas
par iedzīvotāju zināšanām saistībā ar HIV jautājumiem.
Biedrības veiktais pētījums atklājis, ka 48,3% respondentu savas
zināšanas par HIV vērtē kā viduvējas, savukārt trešdaļa uzskata, ka viņu
zināšanas par HIV jautājumiem ir labas. Kā sliktas savas zināšanas vērtē 6,4%
atbildējušo.
Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka viņiem ir ļoti maza vai drīzāk
maza iespēja inficēties ar HIV. Savukārt 4,6% respondentu atbildējuši, ka ir
inficēti ar HIV.
Tāpat iedzīvotājiem tika uzdoti pieci zināšanu indikatorjautājumi.
Tā, piemēram, vaicāti, vai pēc izskata vesels cilvēks var būt inficēts ar HIV,
apstiprinoši atbildējuši 88% aptaujāto.
Taujāti, vai HIV ar iegūt ar kukaiņu kodumu starpniecību, 75%
atzinuši, ka tas ir mīts, kas nozīmē, ka aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju
domā, ka šādi var inficēties ar HIV vai arī nezināja pareizo atbildi.
Šāds rādītājs pārsteidzis pētījuma vadītāju, kura uzsvēra, ka
sabiedrībā ir daudz runāts, ka inficēties ar HIV, piemēram, no blusu un odu
kodumiem nevar. “Uz odiem un blusām skatās ar lielām aizdomām,”
atzina Ķīvīte-Urtāne.
Vēl 9,1% aptaujāto uzskata, ka ar HIV var inficēties, ēdot kopā ar
inficētu cilvēku.
Saskaņā ar starptautiskām rekomendācijām, iedzīvotāju zināšanas ir
pietiekamas, ja pareizi atbildēts uz visiem pieciem jautājumiem. Pētījumā
secināts, ka pietiekamas zināšanas ir tikai nedaudz vairāk kā pusei aptaujas
dalībnieku. Savukārt trīs respondenti nebija snieguši pareizu atbildi uz
nevienu no pieciem jautājumiem.
Komentējot minēto, Ķīvīte-Urtāne vairākkārt uzsvēra, ka attiecībā
uz zināšanām par HIV daļā sabiedrības “mīti ir dzīvi.”
Pētījuma dalībniekiem tika nolasīti vēl citi apgalvojumi par HIV
infekciju. Tā, piemēram, secināts, ka joprojām vairāk nekā puse iedzīvotāju
nezina, ka ar HIV nevar inficēties skūpsta laikā. Aptuveni tikpat daudz
iedzīvotāji nezina, ka cilvēki, kuri dzīvo ar HIV un saņem antiretrovirālo
terapiju, nevar infekciju nodot tālāk un ir droši apkārtējiem.
Tāpat joprojām ceturtā daļa iedzīvotāju uzskata, ka ar HIV nevar
inficēties cilvēki, kuri ir laulāti vai kuriem ir ilgtermiņa attiecības,
turklāt teju piektā daļa aplami domā, ka orālā seksa laikā inficēšanās nav
iespējama. Savukārt desmitā daļa aptaujāto ir pārliecināti, ka ar HIV nevar
inficēties, ja partneris neejakulē un tamlīdzīgi.
Vēl 3,6% iedzīvotāju uzskata par patiesību, ka HIV var iegūt ar
inficēta ūdens vai kanalizācijas starpniecību, savukārt 13,7% nav varējuši
pateikt, vai šāds apgalvojums ir mīts vai patiesība.
Pētījumā piedalījās 329 pilngadīgas personas. Aptauja veikta Rīgā,
Tukumā, Alūksnē, Balvos un Gulbenē. Pētījumā piedalījās 174 sievietes un 155
vīrieši. Respondentu vidējais vecums bija 36,7 gadi. 39% atklājuši, ka ir
precējušies, bet gandrīz 18% bija civillaulībā. Gandrīz pusei respondentu ir
augstākā izglītība.
Pētījumā secināts, ka visaugstākais īpatsvars personu ar labām
zināšanām par HIV ir Rīgā dzīvojošo vidū, savukārt viszemākais – lauku
iedzīvotāju grupā. Attiecībā uz ģimenes stāvokli, viszemākais personu ar labām
zināšanām par HIV īpatsvars ir to respondentu vidū, kuri ir šķīrušies, savukārt
visaugstākais – to respondentu vidū, kuri ir precējušies, bet dzīvo šķirti.
Pētījuma veicēji neievēroja būtiskas atšķirības zināšanu līmenī
atkarībā no iegūtās izglītības.
Foto: pixabay.com
